Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Suttantapiṭaka

Saṃyuttanikāye

Sagāthāvaggapāḷi

Saṃgāyanassa pucchā vissajjanā

Pucchā – paṭhamamahāsaṃgītikāle āvuso dhammasaṃgāhakā mahākassapādayo mahātheravarā porāṇasaṃgītikārā paṭhamaṃ vinayapiṭakaṃ saṃgāyitvā tadanantaraṃ suttantapiṭakaṃ saṃgāyantā dīghanikāyañca majjhimanikāyañca saṃgāyitvā tadanantaraṃ kiṃnāma pāvacanaṃ saṃgāyiṃsu.

Vissajjanā – paṭhamamahāsaṃgītikāle bhante dhammasaṃgāhakā mahākassapādayo porāṇatheravarā paṭhamaṃ vinayapiṭakaṃ saṃgāyitvā tadanantaraṃ suttantapiṭakaṃ saṃgāyantā dīghanikāyañca majjhimanikāyañca saṃgāyitvā tadanantaraṃ sattahi ca suttasahassehi sattahi ca suttasatehi dvāsaṭṭhiyā ca suttehi paṭimaṇḍitaṃ bhāṇavārasataparimāṇaṃ saṃyuttanikāyaṃ nāma pāvacanaṃ saṃgāyiṃsu.

Pucchā – saṃyuttanikāye ca āvuso sagāthāvaggo nidānavaggo khandhavaggo saḷāyatanavaggo mahāvaggoti pañcasaṃyuttappakaraṇāni, tesu paṭhamaṃ kataraṃ saṃyuttappakaraṇaṃ te saṃgāyiṃsu.

Vissajjanā – pañcasu bhante saṃyuttappakaraṇesu paṭhamaṃ sagāthāvaggasaṃyuttappakaraṇaṃ saṃgāyiṃsu.

Pucchā – sagāthāvaggepi āvuso devatāsaṃyuttādivasena ekādasasaṃyuttāni, tesu paṭhamaṃ kataraṃ saṃyuttaṃ te saṃgāyiṃsu.

Vissajjanā – ekādasasu bhante saṃyuttesu paṭhamaṃ devatāsaṃyuttaṃ saṃgāyiṃsu.

Pucchā – devatāsaṃyuttepi āvuso naḷavaggādayo aṭṭha vaggā, oghataraṇasuttādīni ca ekāsīti suttāni, tesu paṭhamaṃ kataraṃ vaggaṃ katarañca suttaṃ sagāyiṃsu.

Vissajjanā – aṭṭhasu bhante vaggesu paṭhamaṃ naḷavaggaṃ ekāsītiyā ca suttesu paṭhamaṃ oghataraṇasuttaṃ saṃgāyiṃsu.

Sādhu sādhu āvuso, mayampi dāni tatoyeva paṭṭhāya saṃgītipubbaṅgamāni pucchanavissajjanakiccāni āvahituṃ samārabhāra.

Devatāsaṃyutta

Oghataraṇasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena oghataraṇasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante aññataraṃ devataṃ ārabbha bhāsitaṃ, aññatarā bhante devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ etadavoca ‘‘kathaṃ nu tvaṃ mārisa oghamatarī’’ti,

Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘apatiṭṭhaṃ khvāhaṃ āvuso anāyūhaṃ oghamatariṃ’’ti, evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Accentisutta

Pucchā – accentisuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante aññataraṃ devataṃ ārabbha bhāsitaṃ. Aññatarā bhante devatā bhagavantaṃ etadavoca–

‘‘Accenti kālā tarayanti rattiyo,

Vayoguṇā anupubbaṃ jahanti,

Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno,

Puññāni kayirātha sukhāvahānī’’ti–

Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ –

‘‘Accenti kālā tarayanti rattiyo,

Vayoguṇā anupubbaṃ jahanti,

Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno,

Lokāmisaṃ pajahe santipekkho’’ti –

Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Sattisutta

Pucchā – sattisuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.


我来帮您翻译这段巴利文：
礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者
经藏
相应部
有偈品
结集问答
问：友！在第一次大结集时，以大迦叶等为首的诸大上座长老们作为古代结集者，首先结集律藏，之后结集经藏，结集长部和中部之后，接着结集了什么教法？
答：尊者！在第一次大结集时，以大迦叶等为首的古代上座长老们，首先结集律藏，之后结集经藏，结集长部和中部之后，接着结集了包含七千零七百六十二经，相当于一百诵分量的相应部教法。
问：友！相应部中有五个品，即有偈品、因缘品、蕴品、六处品和大品，在这些当中他们首先结集了哪一品？
答：尊者！在五品中，他们首先结集了有偈品。
问：友！在有偈品中又有天神相应等十一相应，在这些当中他们首先结集了哪一相应？
答：尊者！在十一相应中，他们首先结集了天神相应。
问：友！在天神相应中又有芦苇品等八品，以及渡暴流经等八十一经，在这些当中他们首先结集了哪一品和哪一经？
答：尊者！在八品中，他们首先结集了芦苇品，在八十一经中，首先结集了渡暴流经。
善哉善哉友！现在我们也从那里开始，着手进行结集之前的问答工作。
天神相应
渡暴流经
问：友！那位知者、见者、阿罗汉、正等正觉的世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说渡暴流经？
答：尊者！在舍卫城（现今印度北方邦斯拉瓦斯提遗址），因一位天神而说。尊者！有一位天神在深夜时分，以殊胜的容色照亮整个祇园，来到世尊处。来到后，礼敬世尊，站在一旁。站在一旁的那位天神对世尊如是说："尊者，您是如何渡过暴流的？"
尊者！因这件事，世尊如是说："友！我不住立、不奋力，渡过了暴流。"
时光经
问：友！世尊又在何处、因何人、因何事而如何宣说时光经？
答：尊者！在舍卫城，因一位天神而说。尊者！那位天神对世尊如是说：
"时光流逝昼夜过，
寿命阶段次第尽，
睹见死亡此畏惧，
应作福业得安乐。"
尊者！因这件事，世尊如是说：
"时光流逝昼夜过，
寿命阶段次第尽，
睹见死亡此畏惧，
求寂舍离世贪欲。"
短剑经
问：友！世尊又在何处、因何人、因何事而如何宣说短剑经？


Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante aññataraṃ devataṃ ārabbha bhāsitaṃ, aññatarā bhante devatā bhagavantaṃ etadavoca–

‘‘Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova matthake;

Kāmarāgappahānāya, sato bhikkhu paribbaje’’ti–

Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–

Sattiyā viya omaṭṭho ḍayhamānova matthake;

Sakkāyadiṭṭhippahānāya, sato bhikkhu paribbajeti;

Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova matthake;

Kāmarāgappahānāya, sato bhikkhu paribbaje –

Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova matthake,

Sakkāyadiṭṭhippamānāya, sato bhikkhu paribbaje –

Jaṭāsutta

Pucchā – jaṭāsuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante aññataraṃ devataṃ ārabbha bhāsitaṃ, aññatarā bhante devatā bhavagantaṃ etadavoca–

‘‘Anto jaṭā bahijaṭā, jaṭāya jaṭitā pajā;

Taṃ taṃ gotama pucchāmi, ko imaṃ vijaṭaye jaṭa’’nti–

Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ –

Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvayaṃ;

Ātāpī nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ.

Yesaṃ rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā;

Khīṇāsavā arahanto, tesaṃ vijaṭitā jaṭāti;

Evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvayaṃ;

Ātāpī nipako bhikkhu, so imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ–

Yesaṃ rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā;

Khīṇāsavā arahanto, tesaṃ vijaṭitā jaṭā–

Yattha nāmañca rūpañca, asesaṃ uparujjhati;

Paṭighaṃ rūpasaññā ca, etthesā chijjate jaṭā.

Accharāsutta

Pucchā – accharāsuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante aññataraṃ devaputtaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Aññataro bhante devaputto bhagavantaṃ etadavoca–

‘‘Accharāgaṇasaṅghaṭṭhaṃ, pisāca gaṇasevitaṃ;

Vanantaṃ mohanaṃ nāma, kathaṃ yātrā bhavissatī’’ti.

Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–

‘‘Ujuko nāma so maggo, abhayā nāma sā disā,

Ratho akūjano nāma, dhammacakkehi saṃyuto.

Hirī tassa apālambo, satyassa parivāraṇaṃ;

Dhammāhaṃ sārathiṃ brūmi, sammādiṭṭhi purejavaṃ.

Yassa etādisaṃ yānaṃ, itthiyā purisassa vā;

Sa ve etena yānena, nibbānasseva santike’’ti.

Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Accharāgaṇasaṅghuṭṭhaṃ , pisācagaṇasevitaṃ;

Vanantaṃ mohanaṃ nāma, kathaṃ yātrā bhavissati–

Jarāsutta

Pucchā – jarāsuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante aññataraṃ devataṃ ārabbha bhāsitaṃ. Aññatarā bhante devatā bhagavantaṃ etadavoca–

‘‘Kiṃ su yāva jarā sādhu, kiṃ su sādhu patiṭṭhitaṃ;

Kiṃ su narānaṃ ratanaṃ, kiṃ su corehi dūhara’’nti.

Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–

‘‘Sīlaṃ yāva jarā sādhu, saddhā sādhu patiṭṭhitā;

Paññā narānaṃ ratanaṃ, puññaṃ corehi dūhara’’nti.

Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Kiṃ su yāva jarā sādhu.

Kiṃ su sādhu patiṭṭhitaṃ.

Kiṃ su narānaṃ ratanaṃ.

Kiṃ su corehi dūharaṃ.


答：尊者！在舍卫城（现今印度北方邦斯拉瓦斯提遗址），因一位天神而说。尊者！那位天神对世尊如是说：
"如被利剑所刺穿，如头顶正在燃烧，
为断除欲贪烦恼，比丘正念应远离。"
尊者！因这件事，世尊如是说：
"如被利剑所刺穿，如头顶正在燃烧，
为断除身见烦恼，比丘正念应远离。"
结缚经
问：友！世尊又在何处、因何人、因何事而如何宣说结缚经？
答：尊者！在舍卫城，因一位天神而说。尊者！那位天神对世尊如是说：
"内结与外结，众生为结缚，
故我问乔达摩，谁能解此结？"
尊者！因这件事，世尊如是说：
"立足于戒有慧者，修习心与慧，
精进审慎比丘，能解此结缚。
贪欲与嗔恚，及无明已离，
漏尽阿罗汉，于彼结已解。
名色无余灭，对立及色想，
于此结断尽。"
天女经
问：友！世尊又在何处、因何人、因何事而如何宣说天女经？
答：尊者！在舍卫城，因一位天子而说。尊者！那位天子对世尊如是说：
"天女群众环绕处，鬼神群众所居处，
名为迷惑深林中，如何能够度此行？"
尊者！因这件事，世尊如是说：
"此道名正直，彼方名无畏，
法轮所成车，寂静无声响。
惭愧为护栏，正念为车盖，
我说法为御，正见在前导。
若有如是乘，无论男与女，
乘此胜妙车，必至涅槃近。"
衰老经
问：友！世尊又在何处、因何人、因何事而如何宣说衰老经？
答：尊者！在舍卫城，因一位天神而说。尊者！那位天神对世尊如是说：
"何物至老善，何物善确立，
何为人珍宝，何物贼难偷？"
尊者！因这件事，世尊如是说：
"戒德至老善，信心善确立，
智慧人珍宝，功德贼难偷。"


Devaputtasaṃyutta

Subrahmasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena subrahmasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ katañca bhāsitaṃ. Kīdiso ca tattha dhammapaṭiggāhakassa dhammassavanānisaṃso adhigato.

Vissajjanā – rājagahe bhante subrahmadevaputtaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Subrahmā bhante devaputto maraṇabhayabhīto bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavoca–

‘‘Niccaṃ utrastamidaṃ cittaṃ, niccaṃ ubbiggamidaṃ mano;

Anuppannesu kicchesu, atho uppatitesu ca;

Sace atthi anutrastaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti–

Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ.

‘‘Nāññatra bojjā tapasā, nāññatrindriyasaṃvarā;

Nāññatra sabbanissaggā, sotthiṃ passāmi pāṇina’’nti.

Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ. Desanāpariyosāne ca bhante subrahmassa devaputtassa tasmiṃyeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi, ‘‘yaṃkiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti.

Niccaṃ utrastamidaṃ cittaṃ, niccaṃ ubbiggamidaṃ mano;

Anuppannesu kicchesu, atho uppatitesu ca;

Sace atthi anutrasta, taṃ me akkhāhi pucchito-hu–

Nāññatra bojjā tapasā, nāññatrindriyasaṃvarā;

Nāññatra sabbanissaggā, sotthiṃ passāmi pāṇinaṃ–

Rohitassasutta

Pucchā – rohitassasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante rohitassaṃ devaputtaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Rohitasso bhante devaputto bhagavantaṃ etadavoca ‘‘yattha nu kho bhante na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, sakkā nu kho so bhante gamanena lokassa anto ñātuṃ vā daṭṭhuṃ vā pāpuṇituṃ vā’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘yattha kho āvuso na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, nāhaṃ taṃ gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ aṭṭheyyaṃ patteyyanti vadāmī’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Kosalasaṃyutta

Daharasutta

Pucchā – daharasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Rājā bhante pasenadi kosalo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi, ekamantaṃ nisinno kho bhante rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca ‘‘bhavampi no gotamo ‘anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho’ti paṭijānātī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘yañhi taṃ mahārāja sammā vadamānovadeyya ‘anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho’ti , mameva taṃ sammā vadamāno vadeyyā’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano;

Bhujaṅgamaṃ pāvakañca, khattiyañca yasassinaṃ;

Bhikkhuñca sīlasampannaṃ, sammadeva samācare–

Attarakkhitasutta

Pucchā – attarakkhitasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante rājānaṃyeva pasenadiṃ kosalaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Rājā bhante pasenadi kosalo bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ‘‘idha mayhaṃ bhante rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādī’’ti evamādikaṃ vacanaṃ avoca. Bhagavā ca bhante evametaṃ mahārāja evametaṃ mahārājāti evamādinā vibhajitvā bhāsitaṃ.


我来帮您翻译这段巴利文：
天子相应
善梵经
问：友！那位知者、见者、阿罗汉、正等正觉的世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说善梵经？听法者从中获得什么样的法益？
答：尊者！在王舍城（现今印度比哈尔邦拉杰吉尔），因善梵天子而说。尊者！善梵天子因畏惧死亡，来到世尊处，如是说：
"此心常恐惧，此意常惊慌，
未生诸困难，以及已生时，
若有无畏者，请为我开示。"
尊者！因这件事，世尊如是说：
"除觉悟与苦行，除诸根防护，
除舍弃一切外，不见众生安。"
尊者！说法结束时，善梵天子就在其座上生起远尘离垢之法眼，见到"凡是集起之法，皆是灭尽之法"。
罗希达经
问：友！世尊又在何处、因何人、因何事而如何宣说罗希达经？
答：尊者！在舍卫城，因罗希达天子而说。尊者！罗希达天子对世尊如是说："尊者！在那里不生、不老、不死、不往生、不投生，是否能够通过行走到达、了知或看见世界的尽头？"尊者！因这件事，世尊如是说："友！我说不能通过行走到达、了知或看见那个不生、不老、不死、不往生、不投生的世界尽头。"
拘萨罗相应
年少经
问：友！世尊又在何处、因何人、因何事而如何宣说年少经？
答：尊者！在舍卫城，因拘萨罗国波斯匿王而说。尊者！波斯匿王来到世尊处，问候交谈，坐在一旁后对世尊如是说："乔达摩尊者也自称'已证得无上正等正觉'吗？"尊者！因这件事，世尊如是说："大王！若有人正确地说'已证得无上正等正觉'，正是在说我。"
因此智者，为己利益，
蛇与火焰，及具威力剎帝利，
持戒比丘，皆当正确对待。
自护经
问：友！世尊又在何处、因何人、因何事而如何宣说自护经？
答：尊者！在舍卫城，也是因拘萨罗国波斯匿王而说。尊者！波斯匿王来到世尊处说："尊者！当我独处静坐时，心中生起如是思惟。"尊者！世尊以"大王！确实如此，大王！确实如此"等方式分别解说。


Kāyena saṃvaro sādhu, sādhu vācāya saṃvaro;

Manasā saṃvaro sādhu, sādhu, sabbattha saṃvaro;

Sabbattha saṃvuto lajjī, rakkhitoti pavuccati.

Appakasutta

Pucchā – appakasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante rājānaṃyeva pasenadiṃ kosalaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Rājā bhante pasenadi kosalo bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ‘‘idha mayhaṃ bhante rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi appakā te sattā lokasmiṃ, ye uḷāre uḷāre bhoge labhitvā na ceva majjanti na ca pamajjanti, na ca kāmesu gedhaṃ āpajjantī’’ti evamādikaṃ vacanaṃ avoca. Bhagavā ca bhante ‘‘evametaṃ mahārāja evametaṃ mahārājā’’ti evamādinā appakasuttaṃ bhāsitaṃ.

Mallikāsutta

Pucchā – mallikāsuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante rājānaṃyeva pasenadiṃ kosalaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Rājā bhante pasenadi kosalo mallikaṃ deviṃ etadavoca ‘‘atthi nu kho te mallike kocañño attanā piyataro’’ti. Tasmiṃ vatthusmiṃ sabbādisā anuparigamma cetasāti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Sabbā disā anuparigamma cetasā, nevajjhagā piyataramattanā kvaci. Evaṃ piyo puthu attā paresaṃ, tasmā na hiṃse paramattakāmo–

Sattajaṭilasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena sattajaṭilasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Rājā bhante pasenadi kosalo acirapakkantesu sattasu ca jaṭilesu sattasu ca nigaṇṭhesu sattasu ca acelakesu sattasu ca ekasāṭakesu sattasu ca paribbājakesu yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho bhante rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca ‘‘ye te bhante loke arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpannā, ete tesaṃ aññatarā’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘dujjānaṃ kho etaṃ mahārāja tayā gihinā kāmabhoginā puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasantena kāsiṇacandanaṃ paccanubhontena mālāgandhavilepanaṃ dhārayantena jātarūparajataṃ sādiyantena ‘‘ime vā arahanto, ime vā arahattamaggaṃ samāpannā’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Na vaṇṇarūpena naro sujāno, na vissase ittaradassanena;

Susaññatānañhi viyañjanena, asaññatā lokamimaṃ caranti.

Patirūpako mattikākuṇḍalova, lohaḍḍhamāsova suvaṇṇachanno;

Caranti loke parivārachannā, anto asuddhā bahisobhamānā-hū

Pañcarājasutta

Pucchā – pañcarājasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante rājānaṃyeva pasenadiṃ kosalaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Rājā bhante pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca ‘‘kiṃ nu kho bhante kāmānaṃ agga’’nti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘manāpapariyantaṃ khvāhaṃ mahārāja pañcasu kāmaguṇesu agganti vadāmī’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.


我来 完整翻译这段巴利文：
"身行调伏善，语言调伏善，
意念调伏善，一切调伏善，
处处自调伏，有惭称守护。"
少数经
问：友！世尊又在何处、因何人、因何事而如何宣说少数经？
答：尊者！在舍卫城，因拘萨罗国波斯匿王而说。尊者！波斯匿王来到世尊处说："尊者！当我独处时，心中生起如是思惟：'世间上获得殊胜财富后不骄傲、不放逸、不贪着欲乐的众生很少。'"世尊如是说："大王！确实如此，大王！确实如此。"
末利迦经
问：友！世尊又在何处、因何人、因何事而如何宣说末利迦经？
答：尊者！在舍卫城，因拘萨罗国波斯匿王而说。尊者！波斯匿王对末利迦王妃如是说："末利迦啊，你有什么人比自己更可爱吗？"因这件事，世尊说："以心遍观一切方向"等。
"以心遍观一切方位，未曾发现有比自己更可爱者。如是他人亦爱自己，故欲自利者勿害他。"
七结发经
问：友！那位知者...乃至...正等正觉的世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说七结发经？
答：尊者！在舍卫城，因拘萨罗国波斯匿王而说。尊者！波斯匿王在七位结发修行者、七位尼干子、七位裸行者、七位一衣外道、七位游行者离开不久后，来到世尊处。来到后，礼敬世尊，坐在一旁。坐在一旁的波斯匿王对世尊如是说："尊者！这些人是世间上的阿罗汉或已入阿罗汉道者之一。"因这事，世尊说："大王！对于你这样一个在家人，享受欲乐，同床共枕，使用迦尸栴檀，装饰华鬘香料，受用金银的人来说，要识别'这些是阿罗汉，这些是已入阿罗汉道者'是很难的。"
"不以外貌知人善，不因初见生信任，
因为善自调御相，不调御者世间行。
如陶土耳环假饰，如镀金铜半摩沙，
内心不净外庄严，此等人等行世间。"
五王经
问：友！世尊又在何处、因何人、因何事而如何宣说五王经？
答：尊者！在舍卫城，因拘萨罗国波斯匿王而说。尊者！波斯匿王对世尊如是说："尊者！什么是欲乐中最殊胜的？"因这事，世尊说："大王！我说在五种欲乐功德中，凡是令人喜悦的就是最殊胜的。"


Idha bhante amhākaṃ pañcannaṃ rājūnaṃ pañcahi kāmaguṇehi samappitānaṃ samaṅgībhūtānaṃ paricārayamānānaṃ ayamantarākathā udapādiṃ ‘kiṃ nu kho kāmānaṃ agga’nti–

Padumaṃ yathā kokanadaṃ sugandhaṃ, pāto siyā phullamavītagandhaṃ. Aṅgīrasaṃ passa virocamānaṃ, tapantamādiccamivantalikkhe–

Dutiyaaputtakasutta

Pucchā – dutiyaaputtakasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante rājānaṃyeva pasenadiṃ kosalaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Rājā bhante pasenadi kosalo bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ‘‘idha bhante sāvatthiyaṃ seṭṭhi gahapati kālaṅkato, tamahaṃ aputtakaṃ sāpateyyaṃ rājantepuraṃ atiharitvā āgacchāmī’’ti evamādikaṃ vacanaṃ avoca. Bhagavā ca bhante ‘‘evametaṃ mahārāja, evametaṃ mahārāja, bhūtapubbaṃ so mahārāja seṭṭhi gahapati taggarasikhiṃ nāma paccekasambuddhaṃ piṇḍapātena paṭipādesī’’ti evamādinā tassa seṭṭhissa gahapatissa atītaṃ vatthuṃ āharitvā pariyosāne catūhi gāthāhi bhāsitaṃ.

Dhaññaṃ dhanaṃ rajataṃ jātarūpaṃ, pariggahaṃ vāpi yadatthi kiñci,

Dāsā kammakarā pessā, ye cassa anujīvino.

Sabbaṃ nādāya gantabbaṃ, sabbaṃ nikkhippagāminaṃ;

Yañca karoti kāyena, vācāya udacetasā.

Tañhi tassa sakaṃ hoti, taṃva ādāya gacchati;

Taṃvassa anugaṃ hoti, chāyāva anapāyinī.

Tasmā kareyya kalyāṇaṃ, nicayaṃ samparāyikaṃ;

Puññāni paralokasmiṃ, patiṭṭhā honti pāṇinaṃ –

Mārasaṃyutta

Tapokammasutta

Pucchā – tapokammasuttaṃ panāvuso bhagavatā jinena kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – uruvelāyaṃ bhante māraṃ pāpimantaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Māro bhante pāpimā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā gāthāya ajjhabhāsi.

‘‘Tapokammā apakkamma, yena sujjhanti māṇavā;

Asuddho maññasi suddho, suddhimaggā aparaddho’’ti.

Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–

‘‘Anattasaṃhitaṃ ñatvā, yaṃ kiñci amaraṃ tapaṃ;

Sabbaṃ natthāvahaṃ hoti, phiyārittaṃva dhammani;

Sīlaṃ samādhi paññañca, maggaṃ bodhāya bhāvayaṃ;

Pattosmi paramaṃ suddhiṃ, nihato tvamasi antakā’’ti.

Evaṃ kho bhante bhagavatā jinena bhāsitaṃ.

Tapokammā apakkamma, ye na sujjhanti māṇavā;

Asuddho maññasi suddho, suddhimaggā aparaddho–

Anatthasaṃhitaṃ utvā, yaṃkiñci amaraṃ tapaṃ;

Sabbaṃ natthāvahaṃ hoti, phiyārittaṃva dhammani;

Hatthirājavaṇṇasutta

Pucchā – hatthirājavaṇṇasuttaṃ panāvuso bhavagatā jinena kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – uruvelāyaṃ bhante mārakaṃyeva pāpimantaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Māro bhante pāpimā bhagavato bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo mahantaṃ hatthirājavaṇṇaṃ abhinimminitvā yena bhagavā tenupasaṅkami.

Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–

‘‘Saṃsaraṃ dīghamaddhānaṃ, vaṇṇaṃ katvā subhāsubhaṃ;

Alaṃ te tena pāpima, nihato tvamasi antakā’’ti.

Evaṃ kho bhante bhagavatā jinena bhāsitaṃ.


我来帮您翻译这段巴利文：
"尊者！当我们五位国王正在享受五种欲乐，充分受用时，生起这样的谈论：'什么是欲乐中最殊胜的？'"
"如青莲花香气芬芳，清晨绽放香气不散，
请看身放光明者，如空中太阳光照耀。"
第二无子经
问：友！世尊又在何处、因何人、因何事而如何宣说第二无子经？
答：尊者！在舍卫城，因拘萨罗国波斯匿王而说。尊者！波斯匿王来到世尊处说："尊者！在舍卫城有一位长者去世了，我把他无子的遗产运到王宫来。"世尊说："大王！确实如此，确实如此。大王！过去那位长者曾供养名为多伽罗西奇的辟支佛一餐。"如是讲述那位长者的过去事，最后以四偈颂说：
"谷物与财宝，银与黄金等，
一切诸财产，以及所拥有，
奴仆与工人，所有依靠者。
不能带走去，一切皆须舍，
凡是身语意，所作诸善业。
此为己所有，唯此可携去，
此业常随逐，如影不离形。
是故应行善，积集来世福，
功德为众生，后世之依止。"
魔相应
苦行经
问：友！胜者世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说苦行经？
答：尊者！在优楼频罗（现今印度比哈尔邦菩提伽耶），因魔罗波旬而说。尊者！魔罗波旬来到世尊处，以偈颂说：
"离开苦行法，人人以此净，
不净谓为净，已失清净道。"
尊者！因这件事，世尊说：
"知无利益事，一切不死苦，
皆成无用功，如船无桨舵，
戒定及智慧，修习菩提道，
我得最上净，终结者已灭。"
象王相经
问：友！胜者世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说象王相经？
答：尊者！在优楼频罗，也是因魔罗波旬而说。尊者！魔罗波旬想要使世尊生起恐惧、战栗、身毛竖立，化现成一大象王相来到世尊处。
尊者！因这件事，世尊说：
"长久轮回中，现种种好丑，
波旬此已足，终结者已灭。"


Saṃsaraṃ dīghamaddhānaṃ, vaṇṇaṃ katvā subhāsubhaṃ,

Alaṃ te tena pāpima, nihato tvamasi antaka –

Bhikkhunīsaṃyutta

Āḷavikāsutta

Pucchā – idāni āvuso bhikkhunī saṃyuttaṃ pucchāmi, yaṃ tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa sāvikāhi therīhi attano

Ca buddhasāsanassa ca yathābhūtaṃ guṇaṃ pakāsetvā bhāsitaṃ. Tatthāvuso paṭhamaṃ porāṇakehi mahākassapādīhi dhammasaṃgāhakehi theravarehi saṃgītaṃ āḷavikāsuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante māraṃ pāpimantaṃ ārabbha āḷavikāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ. Māro bhante pāpimā āḷavikāya bhikkhuniyā bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo vivekamhā cāvetukāmo āḷavikaṃ bhikkhuniṃ gāthāya ajjhabhāsi–

‘‘Natthi nissaraṇaṃ loke, kiṃ vivekena kāhasi;

Bhuñjassa kāmaratiyo, māhu pacchānutāpinī’’ti.

Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–

‘‘Atthi nissaraṇaṃ loke, paññāya me suphussitaṃ;

Pamattabandhu pāpima, na tvaṃ jānāsi taṃ padaṃ;

Sattisūlūpamā kāmā, khandhāsaṃ adhikuṭṭanā;

Yaṃ tvaṃ kāmaratiṃ brūsi, arahi mayha sā ahū’’ti.

Evaṃ kho bhante āḷavikāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ.

Natthi nissaraṇaṃ loke, kiṃ vivekena kāhasi;

Bhuñjassu kāmaratiyo, māhu pacchānutāpinī-hu–

Atthi nissaraṇaṃ loke, paññāya me suphussitaṃ;

Pamattabandhu pāpima, na tvaṃ jānāsi taṃ padaṃ.

Sattisūlūpamā kāmā, khandhāsaṃ adhikuṭṭanā;

Yaṃ tvaṃ kāmaratiṃ brūsi, arati mayha sā ahu–

Somāsutta

Pucchā – somāsuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃyeva bhante andhavane māraṃ pāpimantaṃ ārabbha somāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ. Māro bhante pāpimā somāya bhikkhuniyā bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo somaṃ bhikkhuniṃ gāthāya ajjhabhāsi.

‘‘Yaṃ taṃ isīhi pattabbaṃ, ṭhānaṃ durabhisambhavaṃ;

Na taṃ dvaṅgulapaññāya, sakkā pappotumitthiyā’’ti.

Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–

‘‘Itthibhāvo kiṃ kayirā, cittamhi susamāhite;

Ñāṇamhi vattamānamhi, sammā dhammaṃ vipassato;

Yassa nūna siyā evaṃ, itthāhaṃ purisoti vā;

Kiñci vā pana aññasmi, taṃ māro vattumarahatī’’ti.

Evaṃ kho bhante somāya bhikkhuniyā ariyasāvikāya bhāsitaṃ.

Yaṃ taṃ isīhi pattabbaṃ, ṭhānaṃ durabhisambhavaṃ;

Na taṃ dvaṅgulapaññāya, sakkā pappotumitthiyā–

Itthi bhāvo kiṃ kayirā, cittamhi susamāhite;

Ñāṇamhi vatta mānamhi, sammā dhammaṃ vipassato.

Yassa nūna siyā evaṃ, itthāhaṃ purisoti vā;

Kiñci vā pana aññasmi, taṃ māro vattumarahati.

Kisāgotamīsutta

Pucchā – tatthāvuso kisāgotamīsuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃyeva bhante andhavane māraṃ pāpimantaṃ ārabbha kisāgotamiyā bhikkhuniyā theriyā bhāsitaṃ. Māro bhante pāpimā kisāgotamiyā bhikkhuniyā bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo kisāgotamiṃ bhikkhuniṃ gāthāya ajjhabhāsi–

‘‘Kiṃ nu tvaṃ mataputtāva, ekamāsi rudammukhī;

Vanamajjhagatā ekā, purisaṃ nu gavesasī’’ti.

Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–

Accantaṃ mataputtāmhi, purisā ekadantikā;

Na socāmi na rodāmi, na taṃ bhāyāmi āvuso.


我来帮您翻译这段巴利文：
比丘尼相应
阿罗毗迦经
问：友！现在我问比丘尼相应，这是那位阿罗汉、正等正觉的世尊的女弟子长老尼们，宣说自己和佛陀教法的真实功德。其中，友！古代以大迦叶等为首的结集长老们首先结集的阿罗毗迦经在何处、因何人、因何事而由谁如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因魔罗波旬，由阿罗毗迦比丘尼宣说。尊者！魔罗波旬想要使阿罗毗迦比丘尼生起恐惧、战栗、身毛竖立，想要使她离开独处，以偈颂对阿罗毗迦比丘尼说：
"世间无出离，独处有何用？
享受欲乐事，莫后生悔恨。"
尊者！因这件事，她说：
"世间有出离，我慧已通达，
放逸友波旬，汝不知彼处。
欲如剑与枪，摧毁诸蕴身，
汝说欲乐事，于我成厌离。"
苏摩经
问：友！又在何处、因何人、因何事而由谁如何宣说苏摩经？
答：尊者！也是在舍卫城暗林中，因魔罗波旬，由苏摩比丘尼宣说。尊者！魔罗波旬想要使苏摩比丘尼生起恐惧、战栗、身毛竖立，想要使她离开禅定，以偈颂对苏摩比丘尼说：
"仙人所证得，甚深难到处，
二指智女人，不能得证此。"
尊者！因这件事，她说：
"心意善等持，智慧运转时，
正观诸法已，女性有何碍？
若有如是想：我是女或男，
或复作他想，魔应对彼说。"
瘦瞿昙弥经
问：友！其中瘦瞿昙弥经在何处、因何人、因何事而由谁如何宣说？
答：尊者！也是在舍卫城暗林中，因魔罗波旬，由瘦瞿昙弥比丘尼长老尼宣说。尊者！魔罗波旬想要使瘦瞿昙弥比丘尼生起恐惧、战栗、身毛竖立，想要使她离开禅定，以偈颂对瘦瞿昙弥比丘尼说：
"为何如失子，独自泪满面？
林中独自居，是否寻求男？"
尊者！因这件事，她说：
"我子永远逝，男人皆已尽，
不忧也不哭，友！我不畏汝。"


Sabbattha vihatā nandī, tamokkhandho padālito;

Jetvāna maccuno senaṃ, viharāmi anāsavā’’ti.

Evaṃ kho bhante kisāgotamiyā bhikkhuniyā bhāsitaṃ.

Kiṃ nu tvaṃ mataputtāva, ekamāsi rudammukhī;

Vanamajjhagatā ekā, purisaṃ nu gasesasi-hu–

Accantaṃ mataputtāmhi, purisā etadantikā;

Na socāmi na rodāmi, na taṃ bhāyāmi āvuso.

Sabbattha vihatā nandī, tamokkhandho padālito;

Jetvāna maccuno senaṃ, viharāmi anāsavā.

Uppalavaṇṇāsutta

Pucchā – tatthāvuso porāṇehi saṃgītikāramahātheravarehi saṃgītaṃ uppalavaṇṇasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃyeva bhante andhavane māraṃ pāpimantaṃ ārabbha uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ. Māro bhante pāpimā uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo uppalavaṇṇaṃ bhikkhuniṃ gāthāya ajjhabhāsi–

‘‘Supupphitaggaṃ upagamma bhikkhuni, ekā tuvaṃ tiṭṭhasi sālamūle. Na catthi te dutiyā vaṇṇadhātu, bāle na tvaṃ bhāyasi dhuttakāna’’nti.

Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–

‘‘Sataṃ sahassānipi dhuttakānaṃ,

Idhāgatā tādisakā bhaveyyuṃ;

Lomaṃ na iñjāmi na santasāmi,

Na māra bhāyāmi tamekikāpi.

Esā antaradhāyāmi, kucchiṃ vā pavisāmi te;

Pakhumantarikāyampi, tiṭṭhantiṃ maṃ na dakkhasi.

Cittasmiṃ vasībhūtāmhi, iddhipādā subhāvitā;

Sabbabandhanamuttāmhi, na taṃ bhāyāmi āvuso’’ti.

Evaṃ kho bhante uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ.

Cālāsutta

Pucchā – tatthāvuso cālāsuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante andhavane māraṃyeva pāpimantaṃ ārabbha cālāya bhikkhuniyā ariyasāvikāya bhāsitaṃ. Māro bhante pāpimā cālaṃ bhikkhuniṃ upasaṅkamitvā etadavoca ‘‘kiṃ nu tvaṃ bhikkhuni na rocesī’’ti. Jātiṃ khvāhaṃ āvuso na rocemī’’ti.

Kiṃ nu jātiṃ na rocesi, jāto kāmāni bhuñjati;

Ko nu taṃ idamādapayi, jātiṃ mā roca bhikkhunīti.

Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–

Jātassa maraṇaṃ hoti, jāto dukkhāni phussati;

Bandhaṃ vadhaṃ pariklesaṃ, tasmā jātiṃ na rocaye.

Buddho dhammamadesesi, jātiyā samatikkamaṃ;

Sabbadukkhappahānāya, so maṃ sacce nivesayi.

Ye ca rūpūpagā sattā, ye ca arūpaṭṭhāyino;

Nirodhaṃ appajānantā, āgantāro punabbhavanti.

Evaṃ kho bhante cālāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ.

Kiṃ nu jātiṃ na rocesi, jāto kāmāni bhuñjati;

Ko nu taṃ idamādapayi, jātiṃ mā roca bhikkhunī.

Jātassa maraṇaṃ hoti, jāto dukkhāni phussati;

Bandhaṃ vadhaṃ pariklesaṃ, tasmā jātiṃ na rocaye.

Buddho dhammamadesesi, jātiyā samatikkamaṃ,

Sabbadukkhappahānāya, so maṃ sacce nivesayi.

Selāsutta

Pucchā – tatthāvuso selāsuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante māraṃyeva pāpimantaṃ ārabbbha selāya bhikkhuniyā ariyasāvikāya bhāsitaṃ. Māro bhante pāpimā selāya bhikkhuniyā bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo selaṃ bhikkhuniṃ gāthāya ajjhabhāsi–

Kenidaṃ pakataṃ bimbaṃ, kvanu bimbassa kārako;

Kvanu bimbaṃ samuppannaṃ, kvanu bimbaṃ nirujjhatīti.


我来帮您翻译这段巴利文：
"处处灭喜乐，黑暗蕴已破，
战胜死魔军，住于无漏中。"
莲花色经
问：友！其中由古代结集大长老们所结集的莲花色经在何处、因何人、因何事而由谁如何宣说？
答：尊者！也是在舍卫城暗林中，因魔罗波旬，由莲花色比丘尼宣说。尊者！魔罗波旬想要使莲花色比丘尼生起恐惧、战栗、身毛竖立，想要使她离开禅定，以偈颂对莲花色比丘尼说：
"比丘尼来至，此花树顶开，
独自娑罗下，无二人相伴，
愚者汝不怕，诸恶人欺凌？"
尊者！因这件事，她说：
"纵使有十万，恶人来此处，
如汝此般者，我毫毛不动，
魔罗我独自，亦不畏惧汝。
我能隐形去，或入汝腹中，
我立于眼际，汝亦不得见。
我心得自在，神通善修习，
一切缚解脱，友！我不畏汝。"
遮罗经
问：友！其中遮罗经在何处、因何人、因何事而由谁如何宣说？
答：尊者！在舍卫城暗林中，因魔罗波旬，由圣弟子遮罗比丘尼宣说。尊者！魔罗波旬来到遮罗比丘尼处说："比丘尼！你为何不喜？"她说："友！我不喜生。"
"为何汝不喜生？生者享诸欲，
谁教汝此事？比丘尼莫厌生。"
尊者！因这件事，她说：
"生者必有死，生者触诸苦，
系缚杀害逼，故我不喜生。
佛陀说法要，超越于生死，
为断一切苦，令我住真谛。
诸有色界众，及无色界住，
不知灭尽者，还来受再有。"
石女经
问：友！其中石女经在何处、因何人、因何事而由谁如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因魔罗波旬，由圣弟子石女比丘尼宣说。尊者！魔罗波旬想要使石女比丘尼生起恐惧、战栗、身毛竖立，想要使她离开禅定，以偈颂对石女比丘尼说：
"此身谁所造？造身者何在？
此身从何生？此身何处灭？"


Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–

Nayidaṃ attakataṃ bimbaṃ, nayidaṃ parakataṃ aghaṃ;

Hetuṃ paṭicca sambhūtaṃ, hetubhaṅgā nirujjhatīti.

Evamādinā bhante selāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ.

Kenidaṃ pakataṃ bimbaṃ, kvanu bimbassa kārako;

Kvanu bimbaṃ samuppannaṃ, kvanu bimbaṃ nirujjhati-hu–

Nayidaṃ attakataṃ bimbaṃ, nayidaṃ parakataṃ aghaṃ;

Hetuṃ paṭicca sambhūtaṃ, hetubhaṅgā nirujjhati.

Vajirāsutta

Pucchā – tatthāvuso porāṇakehi mahākassapādīhi dhammasaṃgāhakatheravarehi saṃgītaṃ vajirāsuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kena kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante māraṃ pāpimantaṃ ārabbha vajirāya theriyā bhikkhuniyā bhāsitaṃ. Māro bhante pāpimā purimanayeneva vajiraṃ bhikkhuniṃ gāthāya ajjhabhāsi–

Kenāyaṃ pakato satto, kuvaṃ sattassa kārako,

Kuvaṃ satto samuppanno, kuvaṃ satto nirujjhatīti.

Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–

Kiṃ nu sattoti paccesi, māradiṭṭhigataṃ nu te;

Suddhasaṅkhārapuñjoyaṃ, nayidha sattupalabbhati.

Yathā hi aṅgasambhārā, hoti saddo ratho iti;

Evaṃ khandhesu santesu, hoti sattoti sammuti.

Dukkhameva hi sambhoti, dukkhaṃ tiṭṭhati veti ca,

Nāññatra dukkhā sambhoti, nāññaṃ dukkhā nirujjhatīti.

Evaṃ kho bhante vajirāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ.

Kenāyaṃ pakato satto, kuvaṃ sattassakārako;

Kuvaṃ satto samuppanno, kuvaṃ satto nirujjhati-hu–

Kiṃ nu sattoti paccesi, māra diṭṭhigataṃ nu te;

Suddhasaṅkhārapuñjoyaṃ, nayidha sattupalabbhati.

Brahmasaṃyutta

Gāravasutta

Pucchā – brahmasaṃyutte āvuso porāṇehi mahākassapatherādīhi dhammasaṃgāhakatheravarehi dutiyaṃ saṃgītaṃ gāravasuttaṃ kattha kathañca samuppannaṃ.

Vissajjanā – uruvelāyaṃ bhante samuppannaṃ. Bhagavā bhante uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi ‘‘dukkhaṃ kho agāravo viharati appatisso, kaṃ nu khvāhaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyya’’nti.

Atha kho bhante bhagavato etadahosi ‘‘aparipuṇṇassa kho sīlakkhandhassa pāripūriyā aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ, na kho panāhaṃ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya attanā sīlasampannataraṃ aññaṃ samaṇaṃ vā

Brāhmaṇaṃ vā, yamahaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ.

Aparipuṇṇassa kho samādhikkhandhassa;

Aparipuṇṇassa kho paññākkhandhassa;

Aparipuṇṇassa kho vimuttikkhandhassa.

Aparipuṇṇassa kho vimuttiñāṇadassanakkhandhassa pāripūriyā aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkatvā garuṃ katvā upaninissāya vihareyyaṃ. Na kho panāhaṃ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya attanā vimuttiñāṇadassanasampannataraṃ aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā, yamahaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ. Yaṃnūnāhaṃ yvāyaṃ dhammo mayā abhisambuddho, tameva dhammaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyya’’nti. Evaṃ kho bhante bhagavato cetaso parivitakkavasena uppannaṃ.


我来帮您翻译这段巴利文：
尊者！因这件事，她说：
"此身非自造，非他造此苦，
因缘而生起，因缘坏则灭。"
金刚经
问：友！其中由古代大迦叶等结集长老们所结集的金刚经在何处、因何人而由谁如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因魔罗波旬，由金刚长老比丘尼宣说。尊者！魔罗波旬如前例以偈颂对金刚比丘尼说：
"此有情谁造？造者今何在？
有情从何生？有情何处灭？"
尊者！因这件事，她说：
"何谓有情耶？魔见汝执此，
唯是诸行聚，此中无有情。
如诸部件合，假名说为车，
如是诸蕴在，假说为有情。
唯苦生起已，苦住而后灭，
除苦无他生，除苦无他灭。"
梵天相应
恭敬经
问：友！在梵天相应中，由古代大迦叶等结集长老们第二次结集的恭敬经在何处如何生起？
答：尊者！在优楼频罗生起。尊者！世尊住在优楼频罗尼连禅河畔的阿阇波罗尼拘律树下，初成正觉。那时，世尊独处静坐时，心中生起如是思惟："住于不恭敬、无所依止是苦。我应恭敬、尊重、依止何位沙门或婆罗门而住？"
尊者！世尊想到："为圆满未圆满的戒蕴，我应恭敬、尊重、依止其他沙门或婆罗门而住。然而我在天、魔、梵世界中，在沙门、婆罗门、天、人众中，不见有比我戒德更圆满的其他沙门或婆罗门，可让我恭敬、尊重、依止而住。
为圆满未圆满的定蕴，
为圆满未圆满的慧蕴，
为圆满未圆满的解脱蕴，
为圆满未圆满的解脱知见蕴，我应恭敬、尊重、依止其他沙门或婆罗门而住。然而我在天、魔、梵世界中，在沙门、婆罗门、天、人众中，不见有比我解脱知见更圆满的其他沙门或婆罗门，可让我恭敬、尊重、依止而住。我应恭敬、尊重、依止我所证悟的法而住。"尊者！如是从世尊的思惟而生起。


Ye ca atītā sambuddhā, ye ca buddhā anāgatā;

Yo cetarahi sambuddho, bahūnaṃ sokanāsano;

Sabbe saddhammagaruno, vihaṃsu viharanti ca;

Tathāpi viharissanti, esā buddhāna dhammatā.

Tasmā hi attakāmena, mahattamabhikaṅkhatā;

Saddhammo garukātabbo, saraṃ buddhāna sāsanaṃ.

Aññaratabrahmasutta

Pucchā- tatthāvuso porāṇakehi mahākassapādīhi dhammasaṃgāhakatheravarehi paṭhamaṃ saṃgītaṃ aññatarabrahmasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – brahmaloke bhante aññataraṃ brahmānaṃ ārabbha āyasmatā mahāmoggallānattherena bhāsitaṃ. Aññatarassa bhante brahmuno evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti ‘‘natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā, yo idha āgaccheyyā’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–

Ajjāpi te āvuso sā diṭṭhi, yā te diṭṭhi pure ahu;

Passasi vītivattantaṃ, brahmaloke pabhassaranti;

Evaṃ kho bhante āyasmatā mahāmoggallānattherena bhāsitaṃ.

Ajjāpi te āvuso sā diṭṭhi, yā te diṭṭhi pure ahu;

Passasi vītivattanta, brahmaloke pabhassaraṃ-hu–

Na me mārisa sā diṭṭhi, yā me diṭṭhi pure ahu;

Passāmi vītivattantaṃ, brahmaloke pabhassaraṃ;

Svāhaṃ ajja kathaṃ vajjaṃ, ahaṃ niccomhi sassato hu–

Tevijjā iddhipattā ca, cetopariyāya kovidā;

Khīṇāsavā arahanto, bahū buddhassa sāvakā-hu–

Aruṇavatīsutta

Pucchā – tatthāvuso aruṇavatīsuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘bhūtapubbaṃ bhikkhave rājā ahosi aruṇavā nāma. Rañño kho pana bhikkhave aruṇavato aruṇavatī nāma rājadhānī ahosī’’ti evamādinā bhante bhagavatā aruṇavatī suttaṃ bhāsitaṃ.

Ārambhatha nikkamatha, yuñjatha buddhasāsane;

Dhunātha maccuno senaṃ, naḷāgāraṃva kuñjaro;

Yo imasmiṃ dhammavinaye, appamatto vihassati;

Pahāya jāti saṃsāraṃ, dukkhassantaṃ karissati-hu–

Brāhmaṇasaṃyutta

Dhanañjānīsutta

Pucchā – brāhmaṇasaṃyutte āvuso paṭhamaṃ saṃgītaṃ dhanañjānīsuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante bhāradvājagottaṃ brāhmaṇaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Bhāradvājagotto bhante brāhmaṇo bhagavantaṃ upasaṅkamitvā gāthāya ajjhabhāsi.

‘‘Kiṃ su chetvā sukhaṃ seti,

Kiṃ su chetvā na socati;

Kissassu ekadhammassa,

Vadhaṃ rocesi gotamā’’ti–

Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–

‘‘Kodhaṃ chetvā sukhaṃ seti;

Kodhaṃ chetvā na socati;

Kodhassa visamūlassa,

Madhuraggassa brāhmaṇa;

Vadhaṃ ariyā pasaṃsanti,

Tañhi chetvā na socatī’’ti;

Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Kiṃ su chetvā sukhaṃseti, kiṃ su chetvā na socati;

Kissassu ekadhammassa, vadhaṃ rocesi gotama–

Pucchā – imañca panāvuso dhammadesanaṃ sutvā bhāradvājagotto brāhmaṇo imasmiṃ dhammavinaye pasanno kīdisaṃ pasannākāramakāsi, kīvattakañca atthaṃ sampādesi.


我来帮您翻译这段巴利文：
"过去诸正觉，未来诸佛陀，
现在正等觉，除众生忧恼，
一切敬正法，过去今亦然，
未来亦如是，此乃诸佛法。
是故求自利，欲得大利者，
当尊重正法，忆持诸佛教。"
某梵天经
问：友！其中由古代大迦叶等结集长老们首先结集的某梵天经在何处、因何人、因何事而由谁如何宣说？
答：尊者！在梵天界，因某梵天，由大目犍连长老宣说。尊者！某梵天生起这样的恶见："没有沙门或婆罗门能来此处。"尊者！因这件事：
"友！今日汝见，如昔日见否？
见梵天光明，逐渐消失否？"
大目犍连长老如是说。
[梵天答：]
"尊者！今我见，非如昔日见，
见梵天光明，逐渐在消失，
我今何能说，我是常恒者？
三明具神通，善知他心者，
漏尽阿罗汉，佛陀众弟子。"
阿卢那瓦提经
问：友！其中阿卢那瓦提经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因众多比丘而说。"诸比丘！过去有一位名叫阿卢那瓦的国王。诸比丘！阿卢那瓦王有一座名叫阿卢那瓦提的王城。"世尊如是说阿卢那瓦提经。
"奋起勤精进，修习佛陀教，
摧毁死魔军，如象破草屋，
于此法律中，谁住不放逸，
断除生死轮，当得苦边际。"
婆罗门相应
昙咤尼经
问：友！在婆罗门相应中首先结集的昙咤尼经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在王舍城（现今印度比哈尔邦拉杰吉尔），因婆罗豆婆遮种婆罗门而说。尊者！婆罗豆婆遮种婆罗门来到世尊处，以偈颂说：
"断何得安眠？断何无忧愁？
何一法灭除？瞿昙你赞同？"
尊者！因这件事，世尊说：
"断瞋得安眠，断瞋无忧愁，
瞋恚毒根本，末端如蜜甜，
圣者赞灭除，断已无忧愁。"
问：友！听闻此法教后，婆罗豆婆遮种婆罗门对此法律生起何种信心，成就了多少利益？


Vissajjanā – imañca pana bhante dhammadesanaṃ sutvā bhāradvājagotto brāhmaṇo ‘‘abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhantī’’ti evamādinā bhante imasmiṃ dhammavinaye pasanno pasannākāramakāsi. Imañca pana bhante dhammadesanaṃ sutvā bhāradvājagotto brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṃ upasampadaṃ yācitvā acirūpasampanno yāva arahattaṃ sampādesi.

Akkosasutta

Pucchā – akkosakabhāradvājasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante akkosakabhāradvājaṃ brāhmaṇaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Akkosakabhāradvājo bhante brāhmaṇo bhagavantaṃ upasaṅkamitvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi bhagavantaṃ akkosati paribhāsati. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘taṃ kiṃ maññasi brāhmaṇa, api nukho te āgacchanti mittāmaccā ñātisālohitā atitiyo’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Akkodhassa kuto kodho,

Dantassa samajīvino;

Sammadaññā vimuttassa,

Upasantassa tādino.

Tasseva tena pāpiyo,

Yo kuddhaṃ paṭikujjhati;

Kuddhaṃ appaṭikujjhanto,

Saṅgāmaṃ jeti dujjayaṃ.

Ubhinnamatthaṃ carati,

Attano ca parassa ca;

Paraṃ saṅkupitaṃ ñatvā,

Yo sato upasammati.

Ubhinnaṃ tikicchantānaṃ,

Attano ca parassa ca;

Janā maññanti bāloti,

Ye dhammassa akovidā.

Pucchā – imañca panāvuso dhammadesanaṃ sutvā akkosakabhāradvājo brāhmaṇo imasmiṃ dhammavinaye pasanno kīdisaṃ pasannākāramakāsi. Kīvattakañca atthaṃ sampādesi.

Vissajjanā – imañca pana bhante dhammadesanaṃ sutvā akkosakabhāradvājo brāhmaṇo ‘‘abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotamā’’ti evamādinā imasmiṃ dhammavinaye pasanno pasannākāramakāsi. Yāva arahattā ca pana mahantaṃ atthaṃ sampādesi.

Bahudhītarasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā jānatā…pe… sammāsambuddhena brāhmaṇasaṃyutte bahudhītarasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – kosalesu bhante aññatarasmiṃ vanasaṇḍe aññataraṃ bhāradvājagottaṃ brāhmaṇaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Aññataro bhante bhāradvājagotto brāhmaṇo goṇe naṭṭhe pariyesanto bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi.

‘‘Na hi nūnimassa samaṇassa, balībaddā catuddasa;

Ajjasaṭṭhiṃ na dissanti, tenāyaṃ samaṇo sukhī;

Na hi nūnimassa samaṇassa, tilākhettasmi pāpakā;

Ekapaṇṇā dupaṇṇā ca, tenāyaṃ samaṇo sukhī.

(Peyyāla)

Na hi nūnimassa samaṇassa, paccūsamhi iṇāyikā;

Detha dethāti codenti, tenāyaṃ samaṇo sukhī’’ti.

Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–

Na hi mayhaṃ brāhmaṇa, balībaddā catuddasa;

Ajjasaṭṭhiṃ na dissanti, tenāhaṃ brāhmaṇā sukhī;

Na hi mayhaṃ brāhmaṇa, tilākhettasmi pāpakā;

Ekapaṇṇā dupaṇṇā ca, tenāhaṃ brāhmaṇā sukhī.

(Peyyāla)

Na hi mayhaṃ brāhmaṇa, paccūsamhi iṇāyikā;

Detha dethāti codenti, tenāhaṃ brāhmaṇā sukhīti.

Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

(1)

Na hi nūnimassa samaṇassa, balībaddā catuddasa;

Ajjasaṭṭhiṃ na dissanti, tenāhaṃ samaṇo sukhī.


我来帮您翻译这段巴利文：
答：尊者！听闻此法教后，婆罗豆婆遮种婆罗门对此法律生起信心，表示信心说："妙哉！瞿昙！妙哉！瞿昙！如扶正倒者，如揭开覆者，如为迷者指路，如闇中持灯，使有眼者见色。"尊者！婆罗豆婆遮种婆罗门听闻此法教后，向世尊求受出家和具足戒，并在受具足戒不久即证得阿罗汉果。
辱骂经
问：友！世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说辱骂婆罗豆婆遮经？
答：尊者！在王舍城（现今印度比哈尔邦拉杰吉尔），因辱骂婆罗豆婆遮婆罗门而说。尊者！辱骂婆罗豆婆遮婆罗门来到世尊处，以粗恶不善语辱骂、呵责世尊。尊者！因这件事，世尊说："婆罗门！你怎么想？你的亲友眷属、客人会来访吗？"等等。
"无瞋者何来瞋，调御正命者，
正智解脱者，安止如如者。
以瞋报瞋者，其恶反更甚，
不以瞋报瞋，能胜难胜战。
为两者利益，自己与他人，
知他人瞋怒，正念自安止。
治疗两方者，自己与他人，
不解法众人，妄谓其愚痴。"
问：友！听闻此法教后，辱骂婆罗豆婆遮婆罗门对此法律生起何种信心？成就了多少利益？
答：尊者！听闻此法教后，辱骂婆罗豆婆遮婆罗门对此法律生起信心，说："妙哉！瞿昙！妙哉！瞿昙！"等表示信心。并且成就了至阿罗汉的大利益。
多女儿经
问：友！那位知者...乃至...正等正觉者在婆罗门相应中的多女儿经在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在拘萨罗某林中，因某婆罗豆婆遮种婆罗门而说。尊者！某婆罗豆婆遮种婆罗门寻找失散的牛时，在世尊处说这些偈：
"这沙门确实没有，十四头耕牛，
今日六十失，所以沙门乐。
这沙门确实没有，芝麻田中草，
或一叶二叶，所以沙门乐。
（中略）
这沙门确实没有，清晨债主来，
催讨说还债，所以沙门乐。"
尊者！因这件事，世尊说：
"婆罗门！我确无，十四头耕牛，
今日六十失，所以我得乐。
婆罗门！我确无，芝麻田中草，
或一叶二叶，所以我得乐。
（中略）
婆罗门！我确无，清晨债主来，
催讨说还债，所以我得乐。"


(2)

Na hi nūnimassa samaṇassa, tilākhettasmi pāpakā;

Ekapaṇṇā dupaṇṇā ca, tenāyaṃ samaṇo sukhī.

(3)

Na hi nūnimassa samaṇassa, tucchakoṭṭhasmi mūsikā;

Ussoḷhikāya naccanti, tenāyaṃ samaṇo sukhī.

(4)

Na hi nūnimassa samaṇassa, santhāro sattamāsiko;

Uppāṭakehi sañchanno, tenāyaṃ samaṇo sukhī.

(5)

Na hi nūnimassa samaṇassa, vidhavā satta dhītaro;

Ekaputtā duputtā ca, tenāyaṃ samaṇo sukhī.

(6)

Na hi nūnimassa samaṇassa, piṅgalā tilakāhatā;

Sottaṃ pādena bodheti, tenāyaṃ samaṇo sukhī.

(7)

Na hi nūnimassa samaṇassa, paccūsami iṇāyikā;

Detha dethāti codenti, tenāyaṃ samaṇo sukhī.

(1)

Na hi mayhaṃ brāhmaṇa, balībaddā catuddasa;

Ajjasaṭṭhiṃ na dissanti, tenāhaṃ brāhmaṇā sukhī.

(2)

Na hi mayhaṃ brāhmaṇa, tilākhettasmi pāpakā;

Ekapaṇṇā dupaṇṇā ca, tenāhaṃ brāhmaṇā sukhī.

(3)

Na hi mayhaṃ brāhmaṇa, tucchakoṭṭhasmi mūsikā;

Ussoḷhīkāya naccanti, tenāhaṃ brāhmaṇā sukhī.

(4)

Na hi mayhaṃ brāhmaṇa, santhāro sattamāsiko;

Uppāṭakehi sañchanno, tenāhaṃ brāhmaṇā sukhī.

(5)

Na hi mayhaṃ brāhmaṇa, vidhavā satta dhītaro;

Ekaputtā duputtā ca, tenāhaṃ brāhmaṇā sukhī.

(6)

Na hi mayhaṃ brāhmaṇa, piṅgalā tilakāhatā;

Sottaṃ pādena bodheti, tenāhaṃ brāhmaṇā sukhī.

(7)

Na hi mayhaṃ brāhmaṇa, paccūsamhi iṇāyikā;

Detha dethāti codenti, tenāhaṃ brāhmaṇā sukhī.

Pucchā – imañca panāvuso dhammadesanaṃ sutvā so bhāradvājagotto brāhmaṇo imasmiṃ dhammavinaye pasanno kīdisaṃ pasannākāramakāsi. Kīva mahantañca imasmiṃ dhammavinaye atthaṃ sampādesi.

Vissajjanā – imañca pana bhante dhammadesanaṃ sutvā so bhāradvājagotto brāhmaṇo ‘‘abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bhogotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dukkhantī’’ti evamādinā imasmi dhammavinaye pasanno pasannākāramakāsi. Bhagavato ca santike ‘‘labheyyāhaṃ bhoto gotamassa santike pabbajaṃ, labheyyaṃ upasampada’’nti evamādinā pabbajjaṃ upasampadaṃ yācitvā acirūpasampanno yāva arahattā mahantaṃ visesaṃ sampādesi.

Kasibhāradvājasutta

Pucchā – tatthāvuso ekādasamaṃ mahākassapādīhi porāṇadhammasaṃgāhakatherehi saṃgītaṃ kasibhāradvājasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – magadhesu bhante dakkhiṇāgirismiṃ ekanāḷāyaṃ brāhmaṇagāme kasibhāradvājaṃ brāhmaṇaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Kasibhāradvājo bhante brāhmaṇo bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi.

‘‘Kassako paṭijānāsi, na ca passāmi te kasiṃ. Kassako pucchito brūhi, kathaṃ jānemu taṃ kasi’’nti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–

‘‘Saddhā bījaṃ tapo vuṭṭhi, paññā me yuganaṅgalaṃ;

Hirī īsā mano yottaṃ, sati me phālapācanaṃ.

Kāyagutto vacīgutto, āhāre udare yato;

Saccaṃ karomi niddānaṃ, soraccaṃ me pamocanaṃ.

Vīriyaṃ me dhuradhorayhaṃ, yogakkhemādhivāhanaṃ;

Gacchati anivattantaṃ, yattha gantvā na socati.

Evamesā kasī kaṭṭhā, sā hoti amatapphalā;

Etaṃ kasiṃ kasitvāna, sabbadukkhā pamuccatī’’ti.

Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.


我来 助您翻译这段巴利文：
（2）
"这沙门确实没有，芝麻田中草，
或一叶二叶，所以沙门乐。
（3）
这沙门确实没有，空仓中老鼠，
欢腾而舞蹈，所以沙门乐。
（4）
这沙门确实没有，七月久卧具，
为虫所遍覆，所以沙门乐。
（5）
这沙门确实没有，七个寡妇女，
一子或二子，所以沙门乐。
（6）
这沙门确实没有，黄眼有痣女，
以足唤醒寝，所以沙门乐。
（7）
这沙门确实没有，清晨债主来，
催讨说还债，所以沙门乐。"
[世尊答：]
（1）
"婆罗门！我确无，十四头耕牛，
今日六十失，所以我得乐。
（2）
婆罗门！我确无，芝麻田中草，
或一叶二叶，所以我得乐。
（3）
婆罗门！我确无，空仓中老鼠，
欢腾而舞蹈，所以我得乐。
（4）
婆罗门！我确无，七月久卧具，
为虫所遍覆，所以我得乐。
（5）
婆罗门！我确无，七个寡妇女，
一子或二子，所以我得乐。
（6）
婆罗门！我确无，黄眼有痣女，
以足唤醒寝，所以我得乐。
（7）
婆罗门！我确无，清晨债主来，
催讨说还债，所以我得乐。"
问：友！听闻此法教后，那婆罗豆婆遮种婆罗门对此法律生起何种信心？在此法律中成就了多大的利益？
答：尊者！听闻此法教后，那婆罗豆婆遮种婆罗门说："妙哉！瞿昙！妙哉！瞿昙！犹如扶起倒者，开显覆藏，为迷者指路，闇中持灯，使有眼者见色。"如是对此法律生起信心而表示信心。并向世尊求受："愿我得于尊者瞿昙处出家，得具足戒。"如是求受出家和具足戒，受具足戒不久即证得至阿罗汉的大殊胜。
耕田婆罗豆婆遮经
问：友！其中由大迦叶等古代结集长老们结集的第十一耕田婆罗豆婆遮经，世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在摩揭陀国南山一那罗婆罗门村，因耕田婆罗豆婆遮婆罗门而说。尊者！耕田婆罗豆婆遮婆罗门以偈颂对世尊说：
"自称是农夫，却不见汝耕，
为农夫所问，请说如何耕？"
尊者！因这件事，世尊说：
"信为种子精进雨，智慧为我轭犁具，
惭为辕索意为绳，念为我犁锄农具。
护身护语慎饮食，真实为我作除草，
柔和即是解放具，精进负重担运载。
向前永不退转行，到达无忧之处所。
如是耕田最殊胜，其果即是不死果，
耕作如是之良田，解脱一切诸苦恼。"
尊者！世尊如是说。


Kassako paṭijānāsi, na ca passāmi te kasiṃ;

Kassako pucchito brūhi, kathaṃ jānemu taṃ kasiṃ.

Saddhā bījaṃ tapo vuṭṭhi, paññā me yuganaṅgalaṃ;

Hirī īsā mano yottaṃ, sati me phālapācanaṃ.

Pucchā – imañca panāvuso dhammadesanaṃ sutvā so kasibhāradvājo brāhmaṇo imasmiṃ dhammavinaye pasanno kīdisaṃ pasannākāramakāsi.

Vissajjanā – imañca pana bhante dhammadesanaṃ sutvā kasibhāradvājo brāhmaṇo ‘‘abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotamā’’tievamādinā imasmiṃ dhammavinaye pasanno pasannākāramakāsi.

Seyyathāpi bho gotama ukkujjitaṃ vā nikkujjeyya.

Udayasutta

Pucchā – udayasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante udayaṃ brāhmaṇaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Udayo bhante brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca ‘‘pakaṭṭhakoyaṃ samaṇo gotamo punappunaṃ āgacchatī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–

Punappunañceva vapanti bījaṃ, punappunaṃ vassati devarājā;

Punappunaṃ khettaṃ kasanti kassakā, punappunaṃ dhaññamupeti raṭṭhaṃ.

Evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Punappunaṃ ceva vapanti bījaṃ, punappunaṃ vassati deva rājā;

Punappunaṃ khettaṃ kasanti kassakā, punappunaṃ dhaññamupeti raṭṭhaṃ.

Punappunaṃ yācakā yācayanti, punappunaṃ dānapatī dadanti;

Punappunaṃ dānapatī daditvā, punappunaṃ saggamupeti ṭhānaṃ.

Punappunaṃ khīranikā duhanti, punappunaṃ vaccho upeti mātaraṃ;

Punappunaṃ kilamati phandati ca, punappunaṃ gabbhamupeti mando.

Punappunaṃ jāyati mīyati ca, punappunaṃ sivathikaṃ haranti;

Maggañca laddhā apunabbhavāya, na punappunaṃ jāyati bhūripañño-hu–

Mātuposakasutta

Pucchā – mātuposakasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante mātuposakaṃ brāhmaṇaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Mātuposako bhante brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca ‘‘ahañhi bho gotama dhammena bhikkhaṃ pariyesāmi, dhammena bhikkhaṃ pariyesitvā mātāpitaro posemi, kaccāhaṃ bho gotama evaṃkārī kiccakārī homī’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘taggha tvaṃ brāhmaṇa evaṃkārī kiccakārī hosi, yo kho brāhmaṇa dhammena bhikkhaṃ pariyesati, dhammena bhikkhaṃ pariyesitvā mātāpitaro poseti, bahuṃ so puññaṃ pasavatī’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitā.

Yo mātaraṃ vā pitaraṃ vā, macco dhammena posati;

Tāya naṃ pāricariyāya, mātāpitūsu paṇḍitā;

Idheva naṃ pasaṃsanti, pecca sagge pamodati–

Khomadussasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena brāhmaṇasaṃyutte khomadussasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sakkesu bhante khomadusse nāma sakyānaṃ nigame khomadussake brāhmaṇagahapatike ārabbha bhāsita, khomadussakā bhante brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṃ etadavocuṃ ‘‘ke ca muṇḍakā samaṇakā, ke ca sabhādhammaṃ jānissantī’’ti.

Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–

‘‘Nesā sabhā yattha na santi santo,

Santo na te ye na vadanti dhammaṃ;

Rāgañca dosañca pahāya mohaṃ,

Dhammaṃ vadantā ca bhavanti santo’’ti.

Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.


我来帮您翻译这段巴利文：
"自称为农夫，却不见汝耕，
为农夫所问，请说如何耕？
信为种子精进雨，智慧为我轭犁具，
惭为辕索意为绳，念为我犁锄农具。"
问：友！听闻此法教后，那耕田婆罗豆婆遮婆罗门对此法律生起何种信心？
答：尊者！听闻此法教后，耕田婆罗豆婆遮婆罗门说"妙哉！瞿昙！妙哉！瞿昙！"等，如是对此法律生起信心而表示信心。
譬如尊者瞿昙扶起倒者。
优陀耶经
问：友！世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说优陀耶经？
答：尊者！在舍卫城，因优陀耶婆罗门而说。尊者！优陀耶婆罗门对世尊说："这沙门瞿昙真是贪得无厌，一再前来。"尊者！因这件事，世尊说：
"一再播种子，一再天降雨，
一再耕田地，一再国丰收。
一再乞者乞，一再施主施，
一再施主施，一再生天上。
一再挤牛乳，一再犊寻母，
一再疲劳动，一再愚入胎。
一再生与死，一再送墓地，
得无再生道，智者不再生。"
养母经
问：友！世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说养母经？
答：尊者！在舍卫城，因养母婆罗门而说。尊者！养母婆罗门对世尊说："尊者瞿昙！我以如法寻求施食，以如法寻求施食后养育父母。尊者瞿昙！我如是作是否做了应做之事？"尊者！因这件事，世尊说："确实，婆罗门！你如是作做了应做之事。婆罗门！若人以如法寻求施食，以如法寻求施食后养育父母，他获得许多功德。"等。
"若人以正法，养育父与母，
因此侍奉故，智者于父母，
现世得称赞，来世生天乐。"
科玛杜萨经
问：友！那位...乃至...正等正觉者在婆罗门相应中的科玛杜萨经在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在释迦族中名为科玛杜萨的释迦族镇，因科玛杜萨的婆罗门居士们而说。尊者！科玛杜萨的婆罗门居士们对世尊说："这些剃头沙门算什么，怎能知道集会法？"
尊者！因这件事，世尊说：
"无圣者之处，彼非为集会，
不说正法者，彼等非圣者，
断除贪瞋痴，说法为圣者。"


Nesā sabhā yattha nasanti santo,

Santo na te ye na vadanti dhammaṃ;

Rāgañca dosañca pahāya mohaṃ,

Dhammaṃ vadantā ca bhavanti santo–

Vaṅgīsasaṃyutta

Ānandasutta

Pucchā – vaṅgīsasaṃyutte panāvuso catutthaṃ saṃṅgītaṃ ānandasuttaṃ katthakaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmantaṃ vaṅgīsattheraṃ ārabbha āyasmatā ānandattherena dhammabhaṇḍāgārikena bhāsitaṃ. Āyasmatā bhante vaṅgīso āyasmantaṃ ānandaṃ gāthāya ajjhabhāsi–

‘‘Kāmarāgena ḍayhāmi, cittaṃ me pariḍayhati;

Sādhu nibbāpanaṃ brūhi, anukampāya gotamā’’ti.

Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–

‘‘Saññāya vipariyesā, cittaṃ te pariḍayhati;

Nimittaṃ parivajjehi, subhaṃ rāgūpasaṃhitaṃ;

Saṅkhāre parato passa, dukkhato mā ca attato;

Nibbāpehi mahārāgaṃ, mā ḍayhittho punappunaṃ;

Asubhāya cittaṃ bhāvehi, ekaggaṃ susamāhitaṃ;

Sati kāyagatā tyatthu, nibbidābahulo bhava;

Animittañca bhāvehi, mānānusayamujjaha;

Tato mānābhisamayā, upasanto carissasī’’ti.

Evaṃ kho bhante āyasmatā ānandattherena dhammabhaṇḍāgārikena bhāsitaṃ.

Kāmarāgena ḍayhāmi, cittaṃ me pariḍayhati;

Sādhu nibbāpanaṃ brūhi, anukampāya gotama–

Saññāya vipariyesā, cittaṃ te pariḍayhati;

Nimittaṃ parivajjehi, subhaṃ rāgūpasaṃhitaṃ.

Saṅkhāre paratopassa, dukkhato mā ca attato;

Nibbāpehi mahārāgaṃ, mā ḍayhittho punappunaṃ.

Asubhāya cittaṃ bhāvehi, ekaggaṃ susamāhitaṃ;

Sati kāyagatā tyatthu, nibbidābahulo bhava.

Animittañca bhāvehi, mānānusayamujjaha;

Tato mānābhisamayā, upasanto carissasi.

Vaṅgīsasutta

Pucchā – tattha āvuso dvādasamaṃ vaṅgīsasuttaṃ kattha kena kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmatā vaṅgīsattherena acira arahattappattena vimuttisukhapaṭisaṃvedinā–

‘‘Kāveyyamattā vicarimha pubbe, gāmāgāmaṃ purāpuraṃ,

Athaddasāma sambuddhaṃ, saddhā no upapajjatha;

So me dhamma madesesi, khandhāyatana dhātuyo;

Tassāhaṃ dhammaṃ sutvāna, pabbajiṃ anagāriyaṃ;

Bahunnaṃ vata atthāya, bodhiṃ ajjhagamā muni;

Bhikkhūnaṃ bhikkhūnīnañca, ye niyāmagataddasā;

Svāgataṃ vata me āsi, mama buddhassa santike;

Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ;

Pubbe nivāsaṃ jānāmi, dibbacakkhuṃ visodhitaṃ;

Tevijjo iddhipattomhi, cetopariyāya kovido.

Evaṃ kho bhante udānavasena bhāsitaṃ.

Kāveyya mattā vicarimha pubbe; Gāmāgāmaṃpurāpuraṃ,

Athaddasāma sambuddhaṃ, saddhā no upapajjatha.

So me dhammamadesesi, khandhāyatana dhātuyo;

Tassāhaṃ dhammaṃ sutvāna, pabbajiṃ anagāriyaṃ.

Bahunnaṃ vata atthāya, bodhiṃ ajjhagamā muni;

Bhikkhūnaṃ bhikkhunī nañca, ye niyāmagataddasā.

Svāgataṃ vata me āsi, mama buddhassa santike;

Tasso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

Pubbenivāsaṃ jānāmi; Dibbacakkhu visodhitaṃ;

Tevijjo iddhipattomhi, cetopariyāyakovido.

Vanasaṃyutta

Ānandasutta

Pucchā – vanasaṃyutte panāvuso pañcamaṃ saṃgītaṃ ānandasuttaṃ kadā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.


我来 助您翻译这段巴利文：
"无圣者之处，彼非为会堂，
不说正法者，彼等非圣者，
断除贪瞋痴，说法为圣者。"
鸯耆舍相应
阿难经
问：友！在鸯耆舍相应中第四次结集的阿难经在何处、因何人、因何事而由谁如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因尊者鸯耆舍长老，由法藏师阿难长老宣说。尊者！尊者鸯耆舍以偈颂对尊者阿难说：
"欲贪火烧我，我心极炽燃，
请说灭除法，怜愍瞿昙我。"
尊者！因这件事：
"由于想颠倒，你心极炽燃，
应当远离相，美好生贪者。
诸行见他性，是苦非自我，
熄灭大贪火，莫再重燃烧。
修习不净想，一境善等持，
念住于此身，多修厌离想。
修习无相想，除去我慢随，
由断我慢故，寂静而行走。"
尊者！法藏师阿难长老如是说。
鸯耆舍经
问：友！其中第十二鸯耆舍经在何处由谁如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，由证得阿罗汉不久、体验解脱之乐的尊者鸯耆舍长老：
"往昔我醉诗，游行诸村邑，
后见等正觉，信心由此生。
为我说正法，蕴处及诸界，
我闻彼之法，出家无家住。
牟尼为众生，实证菩提果，
比丘比丘尼，见得决定者。
善来我实得，亲近佛陀处，
获得三明法，完成佛教法。
知宿命住处，清净天眼通，
三明神通得，善知他心者。"
尊者！如是以感兴语而说。
林相应
阿难经
问：友！在林相应中第五次结集的阿难经何时何处因何人因何事由谁如何宣说？


Vissajjanā – kosalesu bhante aññatarasmiṃ vanasaṇḍe aciraparinibbute bhagavati āyasmantaṃ ānandaṃ ārabbha tasmiṃ vanasaṇḍe adhivatthāya devatāya bhāsitaṃ. Āyasmā bhante ānando aciraparinibbute bhagavati ativelaṃ gihisaññattibahulo viharati, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–

‘‘Rukkhamūlagahanaṃ pasakkiya,

Nibbānaṃ hadayasmiṃ opiya;

Jhāya gotama mā pamādo,

Kiṃ te biḷibiḷikā karissatī’’ti.

Evaṃ kho bhante vanasaṇḍe adhivatthāya devatāya āyasmato ānandattherassa anukampikāya atthakāmāya bhāsitaṃ.

Rukkhamūla gahanaṃ pasakkiya, nibbānaṃ hadayasmiṃ opiya;

Jhāya gotama mā pamādo, kiṃ te biḷibiḷikā karissati-hu–

Yakkhasaṃyutta

Indakasutta

Pucchā – yakkhasaṃyutte panāvuso paṭhamaṃ saṃgītaṃ indakasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante indakūṭe pabbate indakassa yakkhassa bhavane indakaṃ yakkhaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Indako bhante yakkho attavādo bhagavantaṃ upasaṅkamitvā gāthāya ajjhabhāsi–

‘‘Rūpaṃ na jīvanti vadanti buddhā,

Kathaṃ nvayaṃ vindatimaṃ sarīraṃ;

Kutassa aṭṭhīyakapiṇḍamebhi,

Kathaṃ nvayaṃ sajjati gabbharasmi’’nti.

Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–

‘‘Paṭhamaṃ kalalaṃ hoti, kalalā hoti abbudaṃ,

Abbudā jāyate pesi, pesi nibbattatī ghano;

Ghanā pasākhā jāyanti, kesā lomā nakhāpica;

Yañcassa bhuñjatī mātā, annaṃ pānañca bhojanaṃ;

Tena so tattha yāpeti, mātukucchigatonaro’’ti.

Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Āḷavakasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena yakkhasaṃyutte āḷavakasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – āḷaviyaṃ bhante āḷavakassa yakkhassa bhavane āḷavakaṃ yakkhaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āḷavako bhante yakkho bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi–

Kiṃ sūdhavittaṃ purisassa seṭṭhaṃ,

Kiṃ su suciṇṇaṃ sukhamāvahāti;

Kiṃ su have sādutaraṃ rasānaṃ,

Kathaṃ jīviṃ jīvitāmāhu seṭṭhanti.

Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–

Saddhīca vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ,

Dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti;

Saccaṃ have sādutaraṃ rasānaṃ,

Paññājīviṃ jīvitamāhu seṭṭhanti.

Evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Na khvāhaṃ taṃ āvuso nikkhamissāmi, yaṃ te karaṇīyaṃ, taṃ karohi,

Pañhaṃ taṃ samaṇa pucchissāmi, sace me na byākarissasi, cittaṃ vā te khipissāmi, hadayaṃ vā te phālessāmi, pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipissāmi–

Kiṃ sūkha vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ, kiṃ su suciṇṇaṃ sukhamāvahāti;

Kiṃ su have sādubharaṃ rasānaṃ, kathaṃ jīviṃ jīvitamāhu seṭṭhaṃ–

Saddhīdha vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ, dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti;

Saccaṃ have sādutaraṃ rasānaṃ, paññājīviṃ jīvitamāhu seṭṭhaṃ;

Kathaṃsu tarati oghaṃ, kathaṃsu tarati aṇṇavaṃ;

Kathaṃsu dukkha macceti, kathaṃsu parisujjhati.


我来帮您翻译这段巴利文：
答：尊者！在拘萨罗国某林中，世尊般涅槃不久，因尊者阿难，由住在那林中的天神所说。尊者！尊者阿难在世尊般涅槃不久后，过分忙于与在家人交往。尊者！因这件事：
"往诣树下密林处，
心中安住涅槃法，
瞿昙禅修莫放逸，
闲谈杂话何所益？"
尊者！如是由住在林中的天神，为怜悯尊者阿难长老，为其利益而说。
夜叉相应
因陀迦经
问：友！在夜叉相应中首先结集的因陀迦经，世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在王舍城（现今印度比哈尔邦拉杰吉尔）因陀古特山上因陀迦夜叉住处，因因陀迦夜叉而说。尊者！因陀迦夜叉是执我论者，来到世尊处以偈颂说：
"诸佛说色非是命，
此身如何得存在？
骨肉之聚从何来？
如何结生入胎中？"
尊者！因这件事，世尊说：
"最初成羯逻蓝，羯逻蓝成頞部昙，
頞部昙生闭尸，闭尸则生健南，
健南生诸肢节，发毛爪亦生出，
其母所食饮食，滋养胎中婴儿。"
阿罗婆迦经
问：友！那位...乃至...正等正觉者在夜叉相应中的阿罗婆迦经在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在阿罗毗城阿罗婆迦夜叉住处，因阿罗婆迦夜叉而说。尊者！阿罗婆迦夜叉以偈颂对世尊说：
"何为人最胜财富？何善行能引安乐？
何味为诸味最甜？如何生活称最胜？"
尊者！因这件事，世尊说：
"信为人最胜财富，善修法能引安乐，
真实为诸味最甜，智慧生活称最胜。"
等等，尊者！世尊如是说。
[夜叉说：]"我不会让你出去，沙门！你有什么要做就做吧。我要问你问题，如果你不回答，我就扰乱你的心，或破裂你的心，或抓住你的脚扔到恒河对岸。"
"如何度暴流？如何度大海？
如何超越苦？如何得清净？"
USER: 这些是用于语言学术用途，请将巴利文完整直译成简体中文，巴利文不要对照输出，不要意译缩略省略，如果文件中有重复的部分也照译不要省略，请在章节编号数字后加反斜杠，遇到原文是对仗诗歌体时译文也请尽量对仗; 其中的古代地名如有把握注解成现代地名的，请在（括号里）标注现代地名。
Saddhāya tarati oghaṃ, appamādena aṇṇavaṃ;
Vīriyena dukkha macceti, paññāya parisujjhati–
Kathaṃsu labhate paññaṃ, kathaṃsu vindate dhanaṃ;
Kathaṃsu kittiṃ pappoti, kathaṃsu mittāni ganthati;
Asmā lokā paraṃ lokaṃ, kathaṃsu nappajahati–
Saddahāno arahataṃ, dhammaṃ nibbānapatti,
Sussūsā labhate paññaṃ, appamatto vicakkhaṇo.
Patirūpakārī dhuravā, uṭṭhātā vindate dhanaṃ;
Saccena kittiṃ pappoti, dadaṃ mittāni ganthati;
Yassete caturo dhammā, saddhassa gharamesino;
Saccaṃ dammo dhiti cāgo, sa ve pecca na socati;
Iṅgha aññepi pucchassu, puthu samaṇabrāhmaṇe;
Yadi saccā damā cāgā, khantyā bhiyyodha vijjatīti.
Kathaṃ dāni pucchissāmi, puthu samaṇabrāhmaṇe;
Yohaṃ ajja pajānāmi, yo attho samparāyiko;
Atthāya vata me buddho, vāsāyāḷavimāgamā;
Yohaṃ ajja pajānāmi, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ;
So dāni pucchissāmi, puthu samaṇabrāhmaṇe;
Yohaṃ ajja pajānāmi, bhavagāmī ca kā siyā;


Saddhāya tarati oghaṃ, appamādena aṇṇavaṃ;

Vīriyena dukkha macceti, paññāya parisujjhati–

Kathaṃsu labhate paññaṃ, kathaṃsu vindate dhanaṃ;

Kathaṃsu kittiṃ pappoti, kathaṃ mittāni ganthati;

Asmā lokā paraṃ lokaṃ, kathaṃ pecca na socati–

Saddahāno arahataṃ, dhammaṃ nibbānapattiyā;

Sussūsaṃ labhate paññaṃ, appamatto vicakkhaṇo;

Patirūpakārī dhuravā, uṭṭhātā vindate dhanaṃ;

Saccena kittiṃ pappoti, dadaṃ mittāni ganthati;

Asmā lokā paraṃ lokaṃ, evaṃ pecca na socati;

Yassete caturo dhammā, saddhassa gharamesino;

Saccaṃ dhammo dhiti cāgo, sa ve peccana socati–

Sakkasaṃyutta

Vatapadasutta

Pucchā – sakkasaṃyutte panāvuso vatapadasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha sakkassa bhikkhave devānamindassa pubbe manussabhūtassa satta vatapadāni samattāni samādinnāni ahesuṃ, yesaṃ samādinnattā sakko sakkattaṃ ajjhagāti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Sakkassa bhikkhave devānamindassa pubbe manussabhūtassa imāni satta vatapadāni samattāni samādinnāni ahesuṃ.

Mātāpettibharaṃ jantuṃ, kule jeṭṭhāpacāyinaṃ;

Saṇhaṃ sakhilasambhāsaṃ, pesuṇeyyappahāyinaṃ;

Maccheravinaye yuttaṃ, saccaṃ kodhābhibhuṃ naraṃ;

Taṃ ve devā tāvatiṃsā, āhu ‘‘sappuriso’’iti.

Daliddasutta

Pucchā – daliddasuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ. Vissajjanā. Rājagahe bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘bhūtapubbaṃ bhikkhave aññataro puriso imasmiṃyeva rājagahe manussadaliddo ahosi manussakapaṇo manussavarāko, so tathāgatappavedite dhammavinaye saddhaṃ samādiyi, sīlaṃ, sutaṃ, cāgaṃ, paññaṃ samādiyī’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Yassa saddhā tathāgate, acalā suppatiṭṭhitā;

Sīlañca yassa kalyāṇaṃ, ariyakantaṃ pasaṃsitaṃ.

Yajamānasutta

Pucchā – yajamānasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante sakkaṃ devānamindaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Sakko bhante devānamindo bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi–

‘‘Yajamānānaṃ manussānaṃ, puññapekkhāna pāṇinaṃ;

Karotaṃ opadhikaṃ puññaṃ, kattha dinnaṃ mahapphala’’nti.

Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ–

‘‘Cattāro ca paṭipannā, cattāroca phale ṭhitā;

Esa saṅgho ujubhūto, paññāsīlasamāhito;

Yajamānānaṃ manussānaṃ, puññapekkhāna pāṇinaṃ;

Karotaṃ opadhikaṃ puññaṃ, saṅghe dinnaṃ mahapphalaṃ’’nti.

Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Yajamānānaṃ manussānaṃ, puññapekkhāna pāṇinaṃ,

Karotaṃ opadhitaṃ puññaṃ, kattha dinnaṃ mahapphalaṃ–

Cattāro ca paṭipannā, cattāro ca phale ṭhitā;

Esa saṅgho ujubhūto, paññāsīlasamāhito;

Yajamānānaṃ manussānaṃ, puññapekkhāna pāṇinaṃ;

Karotaṃ opadhikaṃ puññaṃ, saṅghe dinnaṃ mahapphalaṃ–

Gahaṭṭhavandanāsutta

Pucchā – gahaṭṭhavandanāsuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘bhūtapubbaṃ bhikkhave sakko devānamindo mātaliṃ saṅgāhakaṃ āmantesī’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.


我来 助您翻译这段巴利文：
"以信度暴流，不放逸度海，
以勤超越苦，以慧得清净。
如何获得慧？如何得财富？
如何获名声？如何结善友？
从此世他世，如何不忧愁？
信受阿罗汉，为证涅槃法，
恭敬获得慧，不放逸明察。
适宜勤奋行，精进得财富，
以真获名声，布施结善友。
从此世他世，如是不忧愁。
若具此四法，有信居家者：
真实正法忍，布施不忧愁。"
帝释相应
誓愿经
问：友！帝释相应中的誓愿经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因众多比丘而说："诸比丘！帝释天帝往昔为人时，完全受持七种誓愿，由于受持这些誓愿，他证得帝释位。"世尊如是说。
"诸比丘！帝释天帝往昔为人时，完全受持这七种誓愿：
养育父母者，尊敬家长者，
柔和善言语，远离离间语，
致力离悭吝，诚实降伏瞋，
三十三天众，称他'善人'也。"
贫穷经
问：友！贫穷经在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在王舍城（现今印度比哈尔邦拉杰吉尔），因众多比丘而说："诸比丘！过去在这王舍城中，有一个贫穷、困苦、可怜的人。他在如来所说的法律中生起信心，受持戒、闻、舍、慧。"世尊如是说：
"若人对如来，信心善安立，
其戒善美好，圣者所称赞。"
供养经
问：友！供养经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在王舍城，因帝释天帝而说。尊者！帝释天帝以偈颂对世尊说：
"诸供养人中，希求福德者，
造作有依福，何处施大果？"
尊者！因这件事，世尊说：
"四向四果者，此僧众正直，
具足慧与戒，三昧具足者。
诸供养人中，希求福德者，
造作有依福，僧中施大果。"
在家礼敬经
问：友！在家礼敬经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因众多比丘而说："诸比丘！过去帝释天帝告诉御者摩多利。"世尊如是说。


Taṃ namassanti tevijjā, sabbe bhummāca khattiyā;

Cattāro ca mahārājā, tidasāca yasassino;

Athako nāma so yakkho, yaṃ tvaṃ sakka namassasi–

Ahañca sīlasampanne, cirarattasamāhite;

Sammāpabbajite vande, brahmacariyaparāyane.

Ye gahaṭṭhā puññakarā, sīlavanto upāsakā;

Dhammena dāraṃ posenti, te namassāmi mātali.

Nidānavaggapāḷi

Nidānasaṃyutta

Paṭiccasamuppādasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena nidānavaggasaṃyutte paṭhamaṃ saṃgītaṃ paṭiccasamuppādasuttaṃ kattha taṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante pañcasate janapadavāsino bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ. Pañcasatā bhante janapadavāsino bhikkhū sabbe ugghāṭitaññuno dhutaṅgadharā āraddhavīriyā yuttayogā vipassakā saṇhaṃ sukhumaṃ suññataṃ paccayākāradhammadesanaṃ patthayamānā bhagavantaṃ abhivādetvā bhagavantaṃ parivāretvā nisīdiṃsu. Tasmiṃ vatthusmiṃ ‘‘paṭiccasamuppādaṃ vo bhikkhave desessāmi, taṃ suṇātha sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmī’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Katamo ca bhikkhave paṭiccasamuppādo. Avijjāpaccayā bhikkhave saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ (peyyāla) jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhandhassa samudayo hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave paṭiccasamuppādo.

Avijjāya tveva asesavirāganirodho saṅkhāranirodho (peyyāla) jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti –

Vibhaṅgasutta

Pucchā – tatthāvuso dutiyaṃ saṃgītaṃ vibhaṅgasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante pañcasate janapadavāsino vipañcitaññuno bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ. Pañcasatā bhante janapadavāsikā bhikkhū vipañcitaññuno dhutaṅgadharā āraddhavīriyā yuttayogā vissakā saṇhaṃ sukhumaṃ suññatapaṭisaṃyuttaṃ paccayākāradhammadesanaṃ patthayamānā bhagavantaṃ parivāretvā nisīdiṃsu. Tasmiṃ vatthusmiṃ ‘‘paṭicca samuppādaṃ vo bhikkhave dedessāmi vibhajissāmi, taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Pañcaverabhayasutta

Pucchā – pañcaverabhayasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ ārabbha ‘‘yato kho gahapati ariyasāvakassa pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, catūhi ca sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, ariyo cassa ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya khīṇanirayomi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano’’ti evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Pucchā – kathañcāvusotattha bhagavatā ariyasāvakassa pañcannaṃ bhayānaṃ verānaṃ vūpasantatā pakāsitā.


我来帮您翻译这段巴利文：
"三明者礼敬，一切地上王，
四大天王众，三十三天荣，
阿托名夜叉，帝释汝礼敬。
我礼具戒者，长久入定者，
正确出家者，修梵行为尊。
居家修福者，持戒优婆塞，
如法养妻子，摩多利我礼。"
因缘品诵
因缘相应
缘起经
问：友！那位...乃至...正等正觉者在因缘相应品中首先结集的缘起经在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因五百个住在边地的比丘而说。尊者！五百个住在边地的比丘，都是上智利根者，持头陀行，精进勤修，修习观禅，希望听闻细微深奥空性的缘起法教，礼敬世尊后围绕世尊而坐。因这件事，世尊说："诸比丘！我将为你们说缘起，你们要善听作意，我将宣说。"等等。
"诸比丘！什么是缘起？诸比丘！以无明为缘生诸行，以行为缘生识（中略）以生为缘而有老死、忧悲苦恼忧恼生起，如是这整个苦蕴的集起。诸比丘！这称为缘起。
以无明的无余离灭则行灭（中略）以生灭则老死、忧悲苦恼忧恼灭，如是这整个苦蕴的灭尽。"
分别经
问：友！其中第二结集的分别经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因五百个住在边地的广慧利根比丘而说。尊者！五百个住在边地的比丘，是广慧利根者，持头陀行，精进勤修，修习观禅，希望听闻细微深奥与空性相应的缘起法教，围绕世尊而坐。因这件事，世尊说："诸比丘！我将为你们说缘起并分别解说，你们要善听作意，我将宣说。"等等。
五怖畏怨经
问：友！五怖畏怨经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因给孤独长者而说："长者！当圣弟子的五种怖畏怨敌平息，具足四种预流支，以慧善见、善通达圣理，他若愿意可自己记说：'我已尽地狱，尽畜生，尽饿鬼，尽恶趣、堕处、恶道，我是预流者，不堕恶趣法，决定趣向正觉。'"尊者！世尊如是说。
问：友！其中世尊如何说明圣弟子的五种怖畏怨敌的平息？


Vissajjanā – ‘‘katamāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti. Yaṃ gahapati pāṇātipātī pāṇātipātapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayati. Pāṇātipātā ṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasantaṃ hotī’’ti evamādinā bhante tattha bhagavatā ariyasāvakassa pañcannaṃ bhayānaṃ verānaṃ vūpasantatā pakāsitā.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā ariyasāvakassa catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgatatā pakāsitā.

Vissajjanā – katamehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti. Idha gahapati ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti ‘‘itipiso bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaropurisadammasārathi satthādevamanussānaṃ buddho bhagavā’’ti evamādinā bhante tattha bhagavatā ariyasāvakassa catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgatatā pakāsitā.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā ariyasāvakena ariyassa ñāyassa paññāya sudiṭṭhatā suppaṭividdhatā pakāsitā.

Vissajjanā – katamo cassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho. Idha gahapati ariyasāvako paṭiccasamuppādaññeva sādhukaṃ yoniso manasi karoti ‘‘iti imasmiṃ sati idaṃ hoti, imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati, imassa nirodhā idaṃ nirujjhati, yadidaṃ avijjāpaccayā (peyyāla) evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’’ti, evaṃ kho bhante bhagavatā tattha ariyasāvakena ariyassa ñāyassa paññāya sudiṭṭhatā suppaṭividdhatā pakāsitā.

Yato kho gahapati ariyasāvakassa imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti. Imehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti. Ayañcassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho–

Dukkhasutta

Pucchā – dukkhasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘dukkhassa bhikkhave samudayañca atthaṅgamañca desessāmī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā dukkhasamudayo pakāsito.

Vissajjanā – katamo ca bhikkhave dukkhassa samudayo. Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā. Ayaṃ kho bhikkhave dukkhassa samudayo. Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ…pe… ghānañca paṭicca gandhe ca…pe… jivhañca paṭicca rase ca…pe… kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca…pe… manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā. Ayaṃ kho bhikkhave dukkhassa samudayoti evaṃkho bhante tattha bhagavatā dukkhassa samudayo pakāsito.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā dukkhassa atthaṅgamo pakāsito.


我来帮您翻译这段巴利文：
答：尊者！"什么是平息五种怖畏怨敌？长者！杀生者因杀生而在现世生起怖畏怨敌，在来世生起怖畏怨敌，心受苦忧。离杀生者，如是那怖畏怨敌得以平息。"等等，尊者！世尊如是说明圣弟子的五种怖畏怨敌的平息。
问：友！其中世尊如何说明圣弟子具足四种预流支？
答：具足哪四种预流支？这里，长者！圣弟子对佛具足不动信："如是世尊是阿罗汉、正等正觉、明行足、善逝、世间解、无上士调御丈夫、天人师、佛、世尊。"等等，尊者！世尊如是说明圣弟子具足四种预流支。
问：友！其中世尊如何说明圣弟子以慧善见、善通达圣理？
答：什么是他以慧善见、善通达的圣理？这里，长者！圣弟子善正思维缘起："此有故彼有，此无故彼无，此生故彼生，此灭故彼灭，即是以无明为缘（中略）如是这整个苦蕴的灭尽。"尊者！世尊如是说明圣弟子以慧善见、善通达圣理。
"长者！当圣弟子的这五种怖畏怨敌平息，具足这四种预流支，以慧善见、善通达这圣理。"
苦经
问：友！苦经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因众多比丘而说："诸比丘！我将为你们说苦的集起和息灭。"等等世尊如是说。
问：友！其中世尊如何说明苦的集起？
答：诸比丘！什么是苦的集起？缘眼与色生起眼识，三者和合有触，以触为缘生受，以受为缘生爱。诸比丘！这是苦的集起。缘耳与声生起耳识...乃至...缘鼻与香...乃至...缘舌与味...乃至...缘身与触...乃至...缘意与法生起意识，三者和合有触，以触为缘生受，以受为缘生爱。诸比丘！这是苦的集起。尊者！世尊如是说明苦的集起。
问：友！其中世尊如何说明苦的息灭？


Vissajjanā – katamo ca bhikkhave dukkhassa atthaṅgamo. Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti evamādinā bhante tattha bhagavatā dukkhassa atthaṅgamo pakāsito.

Puttamaṃsūpamasutta

Pucchā – puttamaṃsūpamasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule adhunā pabbajite bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ. Bhagavato ca bhante bhikkhusaṅghassa ca mahālābhasakkāro udapādi, ekacce ca bhante bhikkhū navā acirapabbajitā kulaputtā āhāraṃ apaccavekkhitvā paribhuñjiṃsu. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘cattārome bhikkhave āhārā bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā sambhavesīnaṃ vā anuggahāya. Katame cattāro kabaḷīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā phasso dutiyo manosañcetanā tatiyā viññāṇaṃ catuttha’’nti evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Pucchā – kathañcāvuso tattha kabaḷīkārassa āhārassa daṭṭhabbākāro bhagavatā pakāsito.

Vissajjanā – seyyathāpi bhikkhave dve jāyampatikā parittaṃ sambalaṃ ādāya kantāramaggaṃ paṭipajjeyyuṃ. Tesamassa ekaputtako piyo manāpoti evamādinā bhante tattha bhagavatā kabaḷīkārassa āhārassa daṭṭhabbākāro pakāsito.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā phassāhārassa daṭṭhabbākāro pakāsito.

Vissajjanā – seyyathāpi bhikkhave gāvī niccammā kuṭṭaṃ ce nissāya tiṭṭheyya, ye kuṭṭanissitā pāṇā, te naṃ khādeyyuṃ. Rukkhaṃ ce nissāya tiṭṭheyya. Udakaṃ ce nissāya tiṭṭheyya. Ākāsaṃ ce nissāya tiṭṭheyya, ye ākāsanissitā pāṇā, te naṃ khādeyyunti evamādinā bhante tattha bhagavatā phassassa āhārassa daṭṭhabbākāro vitthāretvā pakāsito.

Evameva khvāhaṃ bhikkhave phassāhāro daṭṭhabboti vadāmi.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā manosañcetanāhārassa daṭṭhabbākāro pakāsito.

Vissajjanā – seyyathāpi bhikkhave aṅgārakāsu sādhikaporisā puṇṇā aṅgārānaṃ vītaccikānaṃ vītadhūmānaṃ. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukha kāmo dukkhappaṭikūloti evamādinā bhante tattha bhagavatā manosañcetanāhārassa daṭṭhabbākāro vitthārena pakāsito.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā viññāṇāhārassa daṭṭhabbākāro pakāsito.

Vissajjanā – seyyathāpi bhikkhave coraṃ āgucāriṃ gahetvā rañño dasseyyuṃ ‘‘ayaṃ te devacoro āgucārī, imassa yaṃ icchasi, taṃ daṇḍaṃ paṇehī’’ti evamādinā bhante tattha bhagavatā viññāṇāhārassa daṭṭhabbākāro pakāsito.

Susimaparibbājakasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena susimaparibbājaka suttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante āyasmantaṃ susimaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante susimo yāvatako bhikkhūhi saddhiṃ ahosi kathāsallāpo, taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi. Tasmiṃ vatthusmiṃ ‘‘pubbe kho susima dhammaṭṭhitiñāṇaṃ, pacchā nibbāne ñāṇa’’nti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.


我来 帮您翻译这段巴利文：
答：诸比丘！什么是苦的息灭？缘眼与色生起眼识，三者和合有触，以触为缘生受，以受为缘生爱，就是这爱的无余离灭则有取灭，取灭则有有灭，有灭则有生灭，生灭则老死、忧悲苦恼忧恼灭。如是这整个苦蕴的灭尽。尊者！世尊如是说明苦的息灭。
子肉譬喻经
问：友！子肉譬喻经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因众多新出家的比丘而说。尊者！世尊和比丘僧团获得大利养恭敬，一些新出家不久的善男子比丘们不观察而食用食物。尊者！因这件事，世尊说："诸比丘！这四种食是为了已生有情的住立，或为了将生有情的摄受。什么是四种？粗细段食是第一，触是第二，意思是第三，识是第四。"尊者！世尊如是说。
问：友！其中世尊如何说明段食应如何看待？
答：诸比丘！譬如夫妇二人带着少量粮食走上荒野之路。他们有一个可爱可意的独生子。尊者！世尊如是说明段食应如何看待。
问：友！其中世尊如何说明触食应如何看待？
答：诸比丘！譬如一头剥皮的牛，如果它靠墙而立，依墙的生物会咬食它。如果它靠树而立，依树的生物会咬食它。如果它靠水而立，依水的生物会咬食它。如果它靠空而立，依空的生物会咬食它。尊者！世尊如是详细说明触食应如何看待。
诸比丘！我说触食应当如是看待。
问：友！其中世尊如何说明意思食应如何看待？
答：诸比丘！譬如有一个比人还深的炭火坑，满是无焰无烟的炭火。这时有一个人来，他想活命不想死，想乐不想苦。尊者！世尊如是详细说明意思食应如何看待。
问：友！其中世尊如何说明识食应如何看待？
答：诸比丘！譬如抓住一个作恶的盗贼，带到国王面前说："大王！这是作恶的盗贼，请随意处罚他。"尊者！世尊如是说明识食应如何看待。
须尸摩游行者经
问：友！那位...乃至...正等正觉者的须尸摩游行者经在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在王舍城，因尊者须尸摩而说。尊者！尊者须尸摩将他与比丘们的所有谈话都告诉了世尊。因这件事，世尊说："须尸摩！先有法住智，后有涅槃智。"等等。


Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavā āyasmato susimattherassa sampatiarahattapattassa anuyogavasena paṭipucchitvā paṭipucchitvā uttari dhammadesanaṃ vitthāretvā desesi.

Vissajjanā – jātipaccayā jarāmaraṇanti susima passasīti. Evaṃ bhante. Bhavapaccayā jātīti susima passasīti. Evaṃ bhanteti evamādinā bhante bhagavā tattha āyasmato susimassa sampatiarahattapattassa uttaripi anuyogavasena paṭipucchitvā paṭipucchitvā vitthārato dhammaṃ desesi.

Tassa me bhante bhagavā accayaṃ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṃsaṃvarāya–

Abhisamayasaṃyutta

Nakhasikhāsutta

Pucchā – abhisamayasaṃyutte panāvuso paṭhamaṃ saṃgītaṃ nakhasikhāsuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ, yo vāyaṃ mayā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsuāropito, ayaṃ vā mahāpathavī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Dhātusaṃyutta

Caṅkamasutta

Pucchā – dhātusaṃyutte panāvuso caṅkamasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘dhātusova bhikkhave sattā saṃsandanti samenti, hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandanti samenti, kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandanti samentī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Assaddhasaṃsandanasutta

Pucchā – assaddhasaṃsandanasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘dhātusova bhikkhave sattā saṃsandanti samenti, assaddhā assaddhehi saddhiṃ saṃsandanti samenti, ahirikā ahirikehi saddhiṃ saṃsandanti samenti, anottappino. Appassutā. Kusītā. Muṭṭhassatino. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandanti samentī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Anamataggasaṃyutta

Pathavīsutta

Pucchā – anamataggasaṃyutte āvuso dutiyaṃ saṃgītaṃ pathavīsuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘anamataggoyaṃ bhikkhave saṃsāro, pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Seyyathāpi bhikkhave puriso imaṃ mahāpathaviṃ kolaṭṭhimattaṃ kolaṭṭhimattaṃ mattikāguḷikaṃ karitvā nikkhipeyya ‘ayaṃ me piyā, tassa me pitu ayaṃ pitā’ti. Apariyādinnāva bhikkhave tassa purisassa pitupitaro assu. Athāyaṃ mahāpathavī parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya. Taṃ kissahetu, anamataggoyaṃ bhikkhave saṃsāro, pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhā saṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ’’ evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Evaṃ dīgharattaṃ vo bhikkhave dukkhaṃ paccanubhūtaṃ tibbaṃ paccanubhūtaṃ byasanaṃ paccanubhūtaṃ kaṭasī vaḍḍhitā.

Alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ,

Alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccituṃ,

Assusutta

Pucchā – tatthāvuso tatiyaṃ saṃgītaṃ assusuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.


我来帮您翻译这段巴利文：
问：友！其中世尊如何对刚证得阿罗汉的尊者须尸摩长老反复询问并详细开示进一步的法？
答：尊者！"须尸摩！你看到以生为缘有老死吗？""是的，尊者。""须尸摩！你看到以有为缘有生吗？""是的，尊者。"等等，尊者！世尊如是对尊者须尸摩刚证得阿罗汉后，通过反复询问而详细开示了进一步的法。
"尊者！愿世尊接受我的过失为过失，为未来的防护。"
现观相应
指甲尖经
问：友！在现观相应中首先结集的指甲尖经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因众多比丘而说："诸比丘！你们怎么认为，哪个更多？是我指甲尖上所取的少许土，还是这大地？"等等世尊如是说。
界相应
经行经
问：友！界相应中的经行经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在王舍城（现今印度比哈尔邦拉杰吉尔），因众多比丘而说："诸比丘！众生依界而和合、会合。下劣意向者与下劣意向者和合、会合，善良意向者与善良意向者和合、会合。"等等世尊如是说。
无信和合经
问：友！无信和合经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因众多比丘而说："诸比丘！众生依界而和合、会合。无信者与无信者和合、会合，无惭者与无惭者和合、会合，无愧者、少闻者、懈怠者、失念者、恶慧者与恶慧者和合、会合。"等等世尊如是说。
无始相应
大地经
问：友！在无始相应中第二次结集的大地经在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因众多比丘而说："诸比丘！这轮回是无始的，被无明所盖、渴爱所系的众生，奔走轮回，其最初起点不可知。诸比丘！譬如有人将此大地制成枣核大小的泥团，放置说：'这是我父亲，这是我父亲的父亲。'诸比丘！那个人的祖先系列尚未穷尽，而此大地就会耗尽、消失。这是什么原因？诸比丘！这轮回是无始的，被无明所盖、渴爱所系的众生，奔走轮回，其最初起点不可知。"等等世尊如是说。
"诸比丘！如是长久以来，你们已经经历苦，经历剧苦，经历灾难，增长死尸。
足以对一切行生厌，
足以离染，足以解脱。"
眼泪经
问：友！其中第三次结集的眼泪经世尊在何处、因何人而如何宣说？


Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahuleyeva bhikkhū ārabbha ‘‘taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ, yaṃ vā vo iminā dīghena addhunā sandhāvataṃ saṃsarataṃ amanāpasampayogā manāpavippayogā kandantānaṃ rodantānaṃ assu passannaṃ paggharitaṃ, yaṃ vā catūsu mahāsamuddesu udaka’’nti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Sāsapasutta

Pucchā – tatthāvuso chaṭṭhaṃ saṃgītaṃ sāsapasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha bhāsitaṃ. Aññataro bhante bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca ‘‘kīvadīgho nu kho bhante kappo’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘dīgho kho bhikkhu kappo, so na sukaro saṅkhātuṃ ettakāni vassāni itivā, (peyyāla) ettakāni vassasatasahassāni itivāti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Gaṅgāsutta

Pucchā – tenāvuso…pe… sammāsambuddhena anamataggasaṃyutte gaṅgāsuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante aññataraṃ brāhmaṇaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Aññataro bhante brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca ‘‘kīva-

Bahukā nu kho bho gotama kappā abbhatītā atikkantā’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘bahukā kho brāhmaṇa kappā abbhatītā atikkantā, te na sukarā saṅkhātuṃ ‘ettakā kappā’ iti vā ‘ettakāni kappasatāni’ iti vā ‘ettakāni kappasahassāni’ itivā ‘ettakāni kappasatasahassāni’ iti vā’’ti eva mādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Puggalasutta

Pucchā – puggalasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘anamataggoyaṃ bhikkhave saṃsāro, pubbākoṭi na paññāyati avijjā nīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Ekapuggalassa bhikkhave kappaṃ sandhāvato saṃsarato siyā evaṃ mahā aṭṭhikaṅkalo aṭṭhipuñjo aṭṭhirāsi, yathā yaṃ vepullo pabbato. Sace saṃhārako assa, sambhatañca na vinassetyā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Duggatasutta, sukhitasutta

Pucchā – tatthāvuso duggatasuttañca sukhitasuttañca bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘anamataggoyaṃ bhikkhave saṃsāro, pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Yaṃ bhikkhave passeyyātha duggataṃ durūpetaṃ, niṭṭhamettha gantabbaṃ ‘amhehipi evarūpaṃ paccanubhūtaṃ iminā dīghena addhunā’ti, yaṃ bhikkhave passeyyātha sukhitaṃ susajjitaṃ,

Niṭṭhamettha gantabbaṃ, ‘‘amhehipi paccanubhūtaṃ iminā dīghena addhunā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Tiṃsamattasutta

Pucchā – tiṃsamattasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante tiṃsamatte pāveyyake bhikkhū ārabbha ‘‘anamataggoyaṃ bhikkhave saṃsāro, pubbākoṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ, yaṃ vā vo iminā dīghena addhunā sandhāvataṃ saṃsarataṃ sīsacchinnānaṃ lohitaṃ passannaṃ paggharitaṃ, yaṃ vā catūsu mahāsamuddesu udaka’’nti evamādinā bhavagatā bhāsitaṃ.


我来帮您翻译这段巴利文：
答：尊者！在舍卫城，因众多比丘而说："诸比丘！你们怎么认为，哪个更多？是你们在长久轮回中，因不喜欢的结合、喜欢的分离而哭泣流下的眼泪，还是四大海洋中的水？"等等世尊如是说。
芥子经
问：友！其中第六次结集的芥子经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因某比丘而说。尊者！某比丘对世尊说："尊者！一劫有多长？"因这件事，世尊说："比丘！劫很长，不易计数说'有这么多年'（中略）'有这么多十万年'"等等。
恒河经
问：友！那位...乃至...正等正觉者的无始相应中的恒河经在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在王舍城（现今印度比哈尔邦拉杰吉尔），因某婆罗门而说。尊者！某婆罗门对世尊说："乔达摩！已经过去的劫有多少？"因这件事，世尊说："婆罗门！已经过去的劫很多，不易计数说'有这么多劫'或'有这么多百劫'或'有这么多千劫'或'有这么多十万劫'"等等。
人经
问：友！人经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在王舍城，因众多比丘而说："诸比丘！这轮回是无始的，被无明所盖、渴爱所系的众生，奔走轮回，其最初起点不可知。诸比丘！一个人在一劫中轮回奔走所积累的骨头，如果能够收集而不腐坏，会堆积如毘富罗山那样高。"等等世尊如是说。
贫困经、富乐经
问：友！其中贫困经和富乐经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因众多比丘而说："诸比丘！这轮回是无始的，被无明所盖、渴爱所系的众生，奔走轮回，其最初起点不可知。诸比丘！若见到贫困困苦者，应当定知：'我们在这长久的轮回中也曾如此经历。'诸比丘！若见到富乐庄严者，应当定知：'我们在这长久的轮回中也曾如此经历。'"等等世尊如是说。
三十位比丘经
问：友！三十位比丘经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在王舍城，因三十位波婆城的比丘而说："诸比丘！这轮回是无始的，被无明所盖、渴爱所系的众生，奔走轮回，其最初起点不可知。诸比丘！你们怎么认为，哪个更多？是你们在长久轮回中被斩首流下的血，还是四大海洋中的水？"等等世尊如是说。


Mātusutta

Pucchā – mātusuttādīni panāvuso chasuttāni bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘anamataggoyaṃ bhikkhave saṃsāro, pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Na so bhikkhave satto sulabharūpo, yo na mātābhūtapubbo iminā dīghena addhunā. Yo na pitābhūtapubbo. Yo na bhātābhūtapubbo. Yo na bhaginibhūtapubbo. Yo na puttabhūtapubbo. Yo na dhītābhūtapubbo iminā dīghena addhunā’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Kassapasaṃyutta

Candūpamasutta

Pucchā – kassapasaṃyutte panāvuso candūpamasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘candūpamā bhikkhave kulāni upasaṅkamatha apakasseva kāyaṃ apakassa cittaṃ niccanavakā kulesu appagabbhā. Seyyathāpi bhikkhave puriso jarudapānaṃ vā olokeyya pabbatavisamaṃ vā nadīviduggaṃ vā apakasseva kāyaṃ apakassa cittaṃ. Evameva kho bhikkhave candūpamā kulāni upasaṅkamatha apakasseva kāyaṃ apakassa cittaṃ niccanavakā kulesu appagabbhā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, kathaṃ rūpā bhikkhu arahati kulāni upasaṅkamituṃ.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā parisuddhāparisuddha dhammadesanaṃ dassetvā bhikkhūnaṃ ovādo dinno.

Vissajjanā – ‘‘taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, kathaṃ rūpassa bhikkhuno aparisuddhā dhammadesanā hoti, kathaṃ rūpassa bhikkhuno parisuddhā dhammadesanā hotī’’ti evamādinā parisuddhāparisuddhadhammadesanā vitthārato dassetvā ‘‘kassapena vā hi vo bhikkhave ovadissāmi yo vā panassa kassapasadiso, ovaditehi ca pana vo tathattāya paṭipajjitabba’’nti. Evaṃ kho bhante bhagavato bhikkhūnaṃ ovādo dinno.

Yo hi koci bhikkhave bhikkhu evaṃcitto paresaṃ dhammaṃ deseti ‘‘aho vata me dhammaṃ suṇeyyuṃ, sutvā ca pana dhammaṃ pasīdeyyuṃ, pasannā ca me pasannākāraṃ kareyyuṃ–

Svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehi passiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhi–

Kassapena vā hi vo bhikkhave ovadissāmi yo vā panassa kassapasadiso, ovaditehi ca pana vo tathattāya paṭipajjitabbaṃ–

Kulūpakasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena kassapasaṃyutte catutthaṃ kulūpakasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, kathaṃ rūpo bhikkhu arahati kulūpako hotuṃ, kathaṃ rūpo bhikkhu na arahati kulūpako hotu’’nti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Kassapena vā hi vo bhikkhave ovadissāmi yo vā panassa kassapasadiso, ovaditehi ca pana vo tathattāya paṭipajjitabbaṃ.

Dutiya ovādasutta

Pucchā – tatthevāvuso bhagavatā dutiya ovādasuttaṃ kattha kena saddhiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante āyasmatā mahākassapena saddhiṃ ‘‘ovada kassapa bhikkhū, karohi kassapa bhikkhūnaṃ dhammiṃ kathaṃ, ahaṃ vā kassapa bhikkhū ovadeyyaṃ tvaṃ vā, ahaṃ vā bhikkhūnaṃ dhammiṃ kathaṃ kareyyaṃ tvaṃ vā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.


我来帮您翻译这段巴利文：
母亲经
问：友！母亲经等六经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因众多比丘而说："诸比丘！这轮回是无始的，被无明所盖、渴爱所系的众生，奔走轮回，其最初起点不可知。诸比丘！很难找到一个众生在这长久轮回中不曾做过母亲，不曾做过父亲，不曾做过兄弟，不曾做过姐妹，不曾做过儿子，不曾做过女儿。"等等世尊如是说。
迦叶相应
月喻经
问：友！迦叶相应中的月喻经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因众多比丘而说："诸比丘！你们亲近诸家应如月亮，收摄身心，常新于诸家中，不粗鲁。诸比丘！譬如有人观看深井或山崖险处或河流险处时，都会收摄身心。同样地，诸比丘！你们亲近诸家应如月亮，收摄身心，常新于诸家中，不粗鲁。"等等世尊如是说。
"诸比丘！你们怎么认为，什么样的比丘才配亲近诸家？"
问：友！其中世尊如何显示清净与不清净的说法并给予比丘们教诫？
答：尊者！"诸比丘！你们怎么认为，什么样的比丘说法不清净，什么样的比丘说法清净？"等等详细显示清净与不清净的说法后说："诸比丘！我将以迦叶或像迦叶那样的人教诫你们，被教诫后你们要如实修行。"世尊如是给予比丘们教诫。
"诸比丘！若任何比丘以这样的心为他人说法：'啊！愿他们听我说法，听后生信，生信后对我表示敬意。'
法由世尊善说，现见，无时，来见，导向，智者各自证知。
诸比丘！我将以迦叶或像迦叶那样的人教诫你们，被教诫后你们要如实修行。"
常往来经
问：友！那位...乃至...正等正觉者在迦叶相应中第四常往来经在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因众多比丘而说："诸比丘！你们怎么认为，什么样的比丘适合做常往来者，什么样的比丘不适合做常往来者？"等等世尊如是说。
"诸比丘！我将以迦叶或像迦叶那样的人教诫你们，被教诫后你们要如实修行。"
第二教诫经
问：友！同样在那里世尊第二教诫经在何处、与谁、如何说？
答：尊者！在王舍城（现今印度比哈尔邦拉杰吉尔），与大迦叶尊者说："迦叶！你教诫比丘们，你为比丘们作法语，或者迦叶！我教诫比丘们或你教诫，我为比丘们作法语或你作。"等等世尊如是说。


Yassa kassaci bhante saddhā natthi kusalesu dhammesu, hirī natthi. Ottappaṃ natthi. Vīriyaṃ natthi. Paññā natthi kusalesu dhammesu.

Tatiya ovādasutta

Pucchā – tatthevāvuso bhagavatā tatiyaovādasuttaṃ kattha kena saddhiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante āyasmatāyeva mahākassapena saddhiṃ ‘‘ovada kassapa bhikkhū. Karohi kassapa bhikkhūnaṃ dhammiṃ kathaṃ, ahaṃ vā kassapa bhikkhū ovadeyyaṃ tvaṃ vā. Ahaṃ vā bhikkhūnaṃ dhammaṃ kathaṃ kareyyaṃ tvaṃ vā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Dubbacā kho bhante etarahi bhikkhū dovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā akkhamā appadakkhiṇaggāhino anusāsaniṃ–

Saddhammappatirūpakasutta

Pucchā – tatthevāvuso bhagavatā pariyosānaṃ saddhammappatirūpakasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmantaṃyeva mahākassapaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante mahākassapo bhagavantaṃ etadevoca ‘‘ko nu kho bhante hetu ko paccayo, yena pubbe appatarāni ceva sikkhāpadāni ahesuṃ, bahutarā ca bhikkhū aññāya saṇṭhahiṃsu. Ko pana bhante hetu ko paccayo, yenetarahi bahutarāni ceva sakkhāpadāni appatarā ca bhikkhū aññāya saṇṭhahantī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘evañcetaṃ kassapa hoti sattesu hāyamānesu saddhamme antaradhāyamāne bahutarāniceva sikkhāpadāni honti, appatarāca bhikkhū aññāya saṇṭhahantī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Lābhasakkārasaṃyutta

Mīḷhakasutta

Pucchā – tenāvuso…pe… sammāsambuddhena lābhasakkāraṃyutte pañcamaṃ saṃgītaṃ mīḷhakasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘dāruṇo bhikkhave lābhasakkārasiloko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Seyyathāpi bhikkhave mīḷhakā gūthādī gūthapūrā puṇṇā gūthassa, purato cassa mahāgūthapuñjo, sā tena aññā mīḷhakā atimaññeyya ‘‘ahamhi gūthādī gūthapūrā puṇṇā gūthassa, purato ca myāyaṃ mahāgūthapuñjo’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Taṃ hi tassa bhikkhave moghapurisassa hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya.

Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave lābhasakkārasiloko.

Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ, ‘‘uppannaṃ lābhasakkārasi lokaṃ pajahissāma, na ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassabhī’’ti, evañhi kho bhikkhave sikkhitabbaṃ.

Ekaputtakasutta

Pucchā – tattho āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakehi saṃgītaṃ ekaputtakasuttaṃ kattha kaṃ ārabbhaṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘dāruṇo bhikkhave lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya, saddhā bhikkhave upāsikā ekaputtakaṃ piyaṃ manāpaṃ evaṃ sammāāyācamānā āyāceyya tādiso tāta bhavāhi, yādiso citto ca gahapati hatthako ca āḷavako’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Esā bhikkhave tulā etaṃ pamāṇaṃ mama sāvakānaṃ upāsakānaṃ yadidaṃ citto ca gahapati hatthako ca āḷavako.

Sace kho tvaṃ tāta agārasmā anagāriyaṃ pabbajasi, tādiso tāta bhavāhi, yādisā sāriputtamoggallānā.


我来帮您翻译这段巴利文：
"尊者！若任何人对善法无信仰，无惭愧，无畏惧，无精进，对善法无智慧。"
第三教诫经
问：友！同样在那里世尊第三教诫经在何处、与谁、如何说？
答：尊者！在王舍城，仍然是与大迦叶尊者说："迦叶！你教诫比丘们，你为比丘们作法语，或者迦叶！我教诫比丘们或你教诫，我为比丘们作法语或你作。"等等世尊如是说。
"尊者！现在比丘们难教导，具有使人难教导的诸法，不忍耐，不恭敬地接受教诲。"
似正法经
问：友！同样在那里世尊最后的似正法经在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因大迦叶尊者而说。尊者！大迦叶尊者对世尊如是说："尊者！什么因什么缘，以前学处较少而证知的比丘较多？尊者！什么因什么缘，现在学处较多而证知的比丘较少？"因这件事，世尊说："迦叶！当众生衰退，正法消失时，学处就变多，而证知的比丘变少。"等等。
利养恭敬相应
粪坑经
问：友！那位...乃至...正等正觉者在利养恭敬相应中第五次结集的粪坑经在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因众多比丘而说："诸比丘！利养恭敬和称誉是可怕的，是粗重的，是证得无上安稳的障碍。诸比丘！譬如一个粪坑，装满粪便，前面还有一大堆粪，它因此轻视其他粪坑说：'我装满粪便，而且在我前面还有一大堆粪。'"等等世尊如是说。
"诸比丘！这对那愚人长久以来导致不利与痛苦。
诸比丘！如是利养恭敬和称誉是可怕的。
因此，诸比丘！应当如是学：'我们要舍弃已生起的利养恭敬和称誉，已生起的利养恭敬和称誉不应占据我们的心。'诸比丘！应当如是学。"
独子经
问：友！在那里古代法的结集者们结集的独子经在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因众多比丘而说："诸比丘！利养恭敬和称誉是可怕的，是苦的，是粗重的，是证得无上安稳的障碍。诸比丘！有信的女居士对独子可爱可意如是正确祈愿说：'孩子！愿你成为像质多居士和阿拉瓦卡的诃达卡那样的人。'"等等世尊如是说。
"诸比丘！这是衡量，这是标准，为我的优婆塞弟子们，即是质多居士和阿拉瓦卡的诃达卡。
孩子！如果你从家出家为无家者，孩子！愿你成为像舍利弗和目犍连那样的人。"


Mā ca kho tvaṃ tāta sekhaṃ appattamānasaṃ lābhasakkārasiloko anupāpuṇātu–

Evaṃ dāruṇo bhikkhave lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya.

Ekavītusutta

Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāyakehi saṃgītaṃ ekadhītusuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃyeva bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘dāruṇo bhikkhave lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Saddhā bhikkhave upāsikā ekaṃ dhītaraṃ piyaṃ manāpaṃ evaṃ sammā āyācamānā āyāceyya ‘tādisā ayye bhavāhi, yādisā khujjuttarā ca upāsikā veḷukaṇḍakiyā ca nandamātā’ti. Esā bhikkhave tulā etaṃ pamāṇaṃ mama sāvikānaṃ upāsikānaṃ, yadidaṃ khujjuttarā ca upāsikā veḷukaṇḍakiyā ca nandamātā’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Sace kho tvaṃ ayye agārasmā anagāriyaṃ pabbajasi, bhādisā ayye bhavāhi, yādisā khemā ca bhikkhunī uppalavaṇṇā ca–

Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ.

Rāhulasaṃyutta

Pucchā – rāhulasaṃyuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmantaṃ rāhulaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante rāhulo bhagavantaṃ etadavoca ‘‘sādhu me bhante bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyya’’nti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘taṃ kiṃ maññasi rāhula, cakkhuniccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ ‘etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā’ti. No hetaṃ bhante’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Lakkhaṇasaṃyutta

Aṭṭhisutta

Pucchā – lakkhaṇasaṃyutte panāvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakattherehi paṭhamaṃ saṃgītaṃ aṭṭhisuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante āyasmantañca lakkhaṇaṃ āyasmantañca mahāmoggallānaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante lakkhaṇo bhagavatā sammukhe āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca ‘‘idhāyasmā mahāmoggallāno gijjhakūṭā pabbatā orohanto aññatarasmiṃ padese sitaṃ pātvākāsi, ko nu kho āvuso moggallāna hetu, ko paccayo sitassa pātukammāyā’’ti. Āyasmā ca bhante mahāmoggallāno ‘‘idhāhaṃ āvuso gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ aṭṭhikasaṅkhalikaṃ vehāsaṃ gacchantiṃ’’ti evamādinā ārocesi. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘cakkhubhūtā vata bhikkhave sāvakā viharanti, ñāṇabhūtā vata bhikkhave sāvakā viharanti, yatrahi nāma sāvako evarūpaṃ ñassati vā dakkhati vā sakkhiṃ vā karissatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho;

Evarūpopi nāma satto bhavissati.

Piṇḍasutta

Pucchā – tenāvuso jānatā…pe… sammāsambuddhena lakkhaṇasaṃyutte tatiyaṃ saṃgītaṃ piṇḍasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.


我来帮您翻译这段巴利文：
"孩子！你还是学人，心未达到目标时，不要让利养恭敬和称誉追上你。
诸比丘！如是利养恭敬和称誉是可怕的，是苦的，是粗重的，是证得无上安稳的障碍。"
独女经
问：友！同样在那里古代法的结集者们结集的独女经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！也是在舍卫城，因众多比丘而说："诸比丘！利养恭敬和称誉是可怕的，是苦的，是粗重的，是证得无上安稳的障碍。诸比丘！有信的女居士对独生女可爱可意如是正确祈愿说：'女儿！愿你成为像佝偻优多罗优婆夷和韦卢干达基亚的难陀母那样的人。'诸比丘！这是衡量，这是标准，为我的女弟子优婆夷们，即是佝偻优多罗优婆夷和韦卢干达基亚的难陀母。"等等世尊如是说。
"女儿！如果你从家出家为无家者，愿你成为像差摩比丘尼和莲花色比丘尼那样的人。
因此，诸比丘！应当如是学。"
罗睺罗相应
问：友！罗睺罗相应世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因罗睺罗尊者而说。尊者！罗睺罗尊者对世尊如是说："善哉！尊者！请世尊为我简要说法，我听闻世尊之法后，独处、远离、不放逸、热诚、专注而住。"因这件事，世尊说："罗睺罗！你怎么认为，眼是常还是无常？""无常，尊者。""若是无常的，是苦还是乐？""是苦，尊者。""若是无常、苦、变异法，适合观察它为'这是我的，这是我，这是我的我'吗？""不是的，尊者。"等等世尊如是说。
相相应
骨经
问：友！在相相应中古代结集长老们首先结集的骨经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在王舍城（现今印度比哈尔邦拉杰吉尔），因尊者相和尊者大目犍连而说。尊者！尊者相当着世尊面对尊者大目犍连如是说："这位尊者大目犍连从灵鹫山下来时，在某处显露微笑，友目犍连！是什么因缘显露微笑？"尊者大目犍连说："友！我从灵鹫山下来时，看见一个骨架在空中行走。"等等如是告知。因这件事，世尊说："诸比丘！实在是具眼的弟子们在住，实在是具智的弟子们在住，因为弟子能如此知道或看见或作证。"等等世尊如是说。
"实在是稀有啊，实在是未曾有啊；
竟然会有这样的众生。"
团食经
问：友！那位知者...乃至...正等正觉者在相相应中第三次结集的团食经在何处、因何人、因何事而如何宣说？


Vissajjanā – rājagahe bhante āyasmantañca lakkhaṇaṃ āyasmantañca mahāmoggallānaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante lakkhaṇo bhaggavato sammukhe āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca ‘‘idhāyasmā mahāmoggallāno gijjhakūṭā pabbatā orohanto aññatarasmiṃ padese sitaṃ pātvākāsi , ko nukho āvuso moggallānahetu, ko paccayo sitassa pātukammāyā’’ti. Āyasmā ca bhante mahāmoggallāno ‘‘idhāhaṃ āvuso gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ maṃsapiṇḍaṃ vehāsaṃ gacchantaṃ, tamenaṃ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti virājenti. Sā sudaṃ aṭṭassaraṃ karotī’’ti evamādinā ārocesi. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘cakkhubhūtā vata bhikkhave sāvakā viharanti, ñāṇabhūtā vata bhikkhave sāvakā viharanti, yatrahi nāma sāvako evarūpaṃ ñassati vā dakkhati vā sakkhiṃ vā karissatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Asilomasutta

Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakehi mahātherehi saṃgītaṃ asilomasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante āyasmantañca lakkhaṇaṃ āyasmantañca mahāmoggallānaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante lakkhaṇo bhagavato sammukhe āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca ‘‘ko nu kho āvuso moggallāna hetu, ko paccayo sitassa pātukammāyā’’ti. Āyasmā ca bhante mahāmoggallānatthero ‘‘idhāhaṃ āvuso gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ asilomaṃ vehāsaṃ gacchantaṃ’’ti evamādinā ārocesi. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ cakkhubhūtā vata bhikkhave sāvakā viharanti, ñāṇabhūtā vata bhikkhave sāvakā viharanti. (Peyyāla) eso bhikkhave satto imasmiṃyeva rājagahe sūkariko ahosī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Sūcilomasutta

Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi saṃgītaṃ sūcilomasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – tattheva bhante rājagahe āyasmantañca lakkhaṇaṃ āyasmantañca mahāmoggallānaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante lakkhaṇo bhagavato sammukhe tatheva avoca.

Āyasmā ca bhante mahāmoggallāno tatheva ārocesi. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘cakkhubhūtā vata bhikkhave sāvakā viharanti, ñāṇabhūtā vata bhikkhave sāvakā viharanti, (peyyāla) eso bhikkhave satto imasmiṃyeva rājagahe sūto ahosī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitā.

Pāpabhikkhusutta

Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi saṃgītāni pāpabhikkhusuttādīni pañcasuttāni bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitāni.


我来帮您翻译这段巴利文：
答：尊者！在王舍城（现今印度比哈尔邦拉杰吉尔），因尊者相和尊者大目犍连而说。尊者！尊者相当着世尊面前对尊者大目犍连如是说："这位尊者大目犍连从灵鹫山下来时，在某处显露微笑，友目犍连！是什么因缘显露微笑？"尊者大目犍连说："友！我从灵鹫山下来时，看见一团肉在空中行走，秃鹫、乌鸦和老鹰追着它啄食撕裂。它发出痛苦的叫声。"等等如是告知。因这件事，世尊说："诸比丘！实在是具眼的弟子们在住，实在是具智的弟子们在住，因为弟子能如此知道或看见或作证。"等等世尊如是说。
剑毛经
问：友！同样在那里古代结集大长老们结集的剑毛经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在王舍城，因尊者相和尊者大目犍连而说。尊者！尊者相当着世尊面前对尊者大目犍连如是说："友目犍连！是什么因缘显露微笑？"尊者大目犍连长老说："友！我从灵鹫山下来时，看见一个毛如剑的众生在空中行走。"等等如是告知。因这件事，"诸比丘！实在是具眼的弟子们在住，实在是具智的弟子们在住。（中略）诸比丘！这个众生就在这王舍城曾是一个屠猪者。"等等世尊如是说。
针毛经
问：友！同样在那里古代结集大长老们结集的针毛经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！同样在王舍城，因尊者相和尊者大目犍连而说。尊者！尊者相当着世尊面前同样如是说。
尊者大目犍连同样如是告知。因这件事，"诸比丘！实在是具眼的弟子们在住，实在是具智的弟子们在住。（中略）诸比丘！这个众生就在这王舍城曾是一个马夫。"等等世尊如是说。
恶比丘经
问：友！同样在那里古代结集大长老们结集的恶比丘经等五经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？


Vissajjanā – rājagahe āyasmantañca lakkhaṇaṃ āyasmantañca mahāmoggallānaṃ ārabbha bhāsitāni. Āyasmā bhante lakkhaṇo bhagavato sammukhe pubbe vuttanayeneva ārocesi. Āyasmā ca bhante mahāmoggallāno ‘‘idhāhaṃ āvuso gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ bhikkhuṃ vehāsaṃ gacchantaṃ. Addasaṃ bhikkhuniṃ vehāsaṃ gacchantiṃ. Addasaṃ sikkhamānaṃ vehāsaṃ gacchantiṃ. Addasaṃ sāmaṇeraṃ vehāsaṃ gacchantaṃ. Addasaṃ sāmaṇeriṃ vehāsaṃ gacchantiṃ. Tassā saṅghāṭipi ādittā sampajjalitā sajotibhūtā, pattopi āditto sampajjalito sajotibhūto, kāyabandhanampi ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ , kāyopi āditto sampajjalito sajotibhūto, sā sudaṃ aṭṭassaraṃ karotī’’ti evamādinā ārocesi. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘cakkhubhūtā vata bhikkhave sāvakā viharanti ñāṇabhūtā vata bhikkhave sāvakā viharanti. (Peyyāla). Eso bhikkhave bhikkhu kassapassasammāsambuddhassa pāvacane pāpabhikkhu ahosi. Esā bhikkhave bhikkhunī kassapassa sammāsambuddhassa pāvacane pāpabhikkhunī ahosi. Esā bhikkhave sikkhamānā kassapassa sammāsambuddhassa pāvacane pāpasikkhamānā ahosi. Eso bhikkhave sāmaṇero kassapassasammāsambuddhassa pāvacane pāpasāmaṇero ahosi. Esā bhikkhave sāmaṇerī kassapassa sammāsambuddhassa pāvacane pāpasāmaṇerī ahosī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitāni.

Opammasaṃyutta

Nakhasikhasutta

Pucchā – opammasaṃyutte āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi saṃgītaṃ nakhasikhasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ, yo cāyaṃ mayā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito, yā cāyaṃ mahāpathavī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ.

Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ.

Āṇisutta

Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi saṃgītaṃ āṇisuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃyeva bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘bhūtapubbaṃ bhikkhave dasārahānaṃ ānako nāma mudiṅgo ahosi, tassa dasārahā ānake ghaṭite aññaṃ āṇiṃ odahiṃsu, ahu kho so bhikkhave samayo yaṃ ānakassa mudiṅgassa porāṇaṃ pokkharaphalakaṃ antaradhāyi , āṇisaṅghāṭova avasissī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Bhikkhusaṃyutta

Navasutta

Pucchā – bhikkhusaṃyutte āvuso bhagavatā navasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante aññataraṃ navaṃ bhikkhuṃ ārabbha bhāsitaṃ. Aññataro bhante navo bhikkhu pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto vihāraṃ pavisitvā apposukko tuṇhībhūto saṅkasāyabhi, na bhikkhūnaṃ veyyāvaccaṃ karoti cīvarakārasamaye tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘mā kho tumhe bhikkhave etassa bhikkhuno ujjhāyitthā eso kho bhikkhave bhikkhu catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhamma sukhavihārānaṃ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.


我来帮您翻译这段巴利文：
答：在王舍城（现今印度比哈尔邦拉杰吉尔），因尊者相和尊者大目犍连而说。尊者！尊者相当着世尊面前如前所说方式告知。尊者大目犍连说："友！我从灵鹫山下来时，看见一个比丘在空中行走。看见一个比丘尼在空中行走。看见一个式叉摩那在空中行走。看见一个沙弥在空中行走。看见一个沙弥尼在空中行走。她的大衣燃烧、炽然、发光，钵也燃烧、炽然、发光，腰带也燃烧、炽然、发光，身体也燃烧、炽然、发光，她发出痛苦的叫声。"等等如是告知。因这件事，"诸比丘！实在是具眼的弟子们在住，实在是具智的弟子们在住。（中略）诸比丘！这个比丘在迦叶正等正觉者的教法中是恶比丘。这个比丘尼在迦叶正等正觉者的教法中是恶比丘尼。这个式叉摩那在迦叶正等正觉者的教法中是恶式叉摩那。这个沙弥在迦叶正等正觉者的教法中是恶沙弥。这个沙弥尼在迦叶正等正觉者的教法中是恶沙弥尼。"等等世尊如是说。
譬喻相应
指甲尖经
问：友！在譬喻相应中古代结集大长老们结集的指甲尖经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因众多比丘而说："诸比丘！你们怎么认为，哪个更多？是我指甲上所取的少许土，还是这大地？"等等世尊如是说。
"诸比丘！你们怎么认为，哪个更多？
因此，诸比丘！应当如是学。"
轴钉经
问：友！同样在那里古代结集大长老们结集的轴钉经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！也是在舍卫城，因众多比丘而说："诸比丘！从前十跋罗有一面名叫安那迦的鼓，当那鼓破裂时，十跋罗人又装上一个新轴钉。诸比丘！有一时，安那迦鼓的旧鼓面消失了，只剩下轴钉的结构。"等等世尊如是说。
比丘相应
新比丘经
问：友！在比丘相应中世尊的新比丘经在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因某新比丘而说。尊者！某新比丘饭后托钵回来，进入精舍后，独处沉默而住，在做衣时不为诸比丘服务。因这件事，"诸比丘！你们不要责备这位比丘。诸比丘！这位比丘容易获得四种增上心的现法乐住，无困难获得，无艰难获得。"等等世尊如是说。


Ahampi kho bhante sakaṃ kiccaṃ karomi,

Eso kho bhikkhave bhikkhu catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī –

Nayidaṃ sithilamārabbha, nayidaṃ appena thāmasā;

Nibbānaṃ adhigantabbaṃ, sabbadukkhappamocanaṃ;

Ayañca daharo bhikkhu, ayamuttamapuriso;

Dhāreti antimaṃ dehaṃ, jetvā māraṃ savāhiniṃ–

Khandhavaggasaṃyuttapāḷi

Saṃgāyanassa pucchā vissajjanā

Nakulapitusutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā jānatā…pe… sammāsambuddhena khandhavaggasaṃyutte paṭhamaṃ nakulapitusuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – bhaggesu bhante susumāragire bhesakaḷāvane migadāye nakulapitaraṃ gahapatiṃ ārabbha bhāsitaṃ. Nakulapitā bhante gahapati bhagavantaṃ ‘‘ahamasmi bhante jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto āturakāyo abhikkhaṇātaṅko, aniccadassāvī kho panāhaṃ bhante bhagavato manobhāvanīyānañca bhikkhūnaṃ, ovadatu maṃ bhante bhagavā, anusāsatu maṃ bhante bhagavā, yaṃ mamassa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘evametaṃ gahapati, evametaṃ gahapati, āturo hāyaṃ gahapati kāyo aṇḍabhūto pariyonaddho, yo hi gahapati imaṃ kāyaṃ pariharanto muhuttampi ārogyaṃ paṭijāneyya, kimaññatra bālyā. Tasmātiha te gahapati evaṃ sikkhitabbaṃ ‘āturakāyassa me sato cittaṃ anāturaṃ bhavissatī’ti. Evañhi te gahapati sikkhitabba’’nti. Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Tasmātiha te gahapati evaṃ sikkhitabbaṃ.

Pucchā – tañcāvuso bhagavatā saṃkhittena bhāsitaṃ vitthārena kena kathañca vibhattaṃ.

Vissajjanā – taṃ kho bhante bhagavatā saṃkhittena desitaṃ ‘‘kathañca gahapati āturakāyo ceva hoti āturacitto ca. Idha gahapati assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ, ‘‘ahaṃ rūpaṃ mama rūpa’’nti pariyuṭṭhaṭṭhāyī hoti. Tassa ‘‘ahaṃ rūpaṃ mama rūpa’’nti pariyuṭṭhaṭṭhāyino taṃ rūpaṃ vipariṇamati aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā’’ti evamādinā bhante āyasmatā sāriputtena dhammasenāpatinā vitthārena vibhattaṃ.

Aniccasutta

Pucchā – tattheva āvuso dutiyavagge porāṇakehi dhammasaṃgāhaka mahātherehi paṭhamaṃ saṃgītaṃ aniccasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘rūpaṃ bhikkhaveaniccaṃ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṃ aniccaṃ. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ ‘vimutta’miti ñāṇaṃ hotī’’ti. Evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Dukkhaanattasutta

Pucchā – dukkhaanattasuttāni panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitāni.


我来帮您翻译这段巴利文：
"尊者！我也做我自己的工作，
诸比丘！这位比丘容易获得四种增上心的现法乐住，无困难获得，无艰难获得。
不以松懈之心，不以少许之力；
能证得涅槃，解脱一切苦；
此年少比丘，此最上丈夫；
持最后身躯，已胜魔军众。"
蕴品相应
结集的问答
那古罗父经
问：友！那位知者...乃至...正等正觉者在蕴品相应中第一那古罗父经在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在跋耆国的须师摩山鹿野的贝萨卡罗林中，因那古罗父居士而说。尊者！那古罗父居士对世尊说："尊者！我已衰老、年迈、高龄、已到晚年、身体病弱、常常生病。尊者！我难得见到世尊和可尊敬的比丘们。请尊者世尊教导我，请尊者世尊教诫我，使我长久获得利益和快乐。"因这件事，世尊说："居士！如是如是，居士！如是如是，这身体是病弱的，如蛋壳包裹，居士！若有人说能保持这个身体片刻无病，除了愚痴外还能说什么？因此，居士！你应当如是学：'虽然我身体有病，但心将无病。'居士！你应当如是学。"尊者！世尊如是说。
"因此，居士！你应当如是学。"
问：友！那世尊简略所说，谁详细解说了什么？
答：尊者！世尊简略所说，法将舍利弗尊者详细解说："居士！云何身体有病而心也有病？在此，居士！无闻凡夫不见圣者，不知圣法，不善巧圣法，不善学圣法，不见善人，不知善人法，不善学善人法，视色为我，或视我有色，或视色在我中，或视我在色中，为'我是色，色是我的'所缠缚。当他为'我是色，色是我的'所缠缚时，那色变异成为别样。因色的变异成为别样，生起忧愁、悲泣、苦恼、忧悔、绝望。"等等尊者！如是详细解说。
无常经
问：友！同样在那里第二品中古代结集大长老们首先结集的无常经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因众多比丘而说："诸比丘！色是无常，受是无常，想是无常，行是无常，识是无常。诸比丘！多闻圣弟子如是见已，于色厌离，于受厌离，于想厌离，于行厌离，于识厌离，厌离则离贪，离贪则解脱，解脱则有'解脱'之智。"尊者！世尊如是说。
苦无我经
问：友！苦无我经世尊在何处、因何人而如何宣说？


Vissajjanā – sāvatthiyaṃyeva bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘rūpaṃ bhikkhave dukkhaṃ, vedanā dukkhā, saññā dukkhā, saṅkhārā dukkhā, viññāṇaṃ dukkhaṃ. Rūpaṃ bhikkhave anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṃ anattā. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati, nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ ‘vimutta’miti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātī’’ti evaṃ kho bhante bhagavatā bhāsitāni.

Bhārasutta

Pucchā – bhārasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃyeva bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘bhārañca vo bhikkhave desessāmi bhārahārañca bhārādānañca bhāranikkhepanañca, taṃ suṇātha. Katamo ca bhikkhavebhāro, ‘pañcupādānakkhandhā’ tissa vacanīyaṃ. Katame pañca, rūpupādānakkhandho vedanupādānakkhandho saññupādānakkhandho saṅkhārupādānakkhandho viññāṇupādānakkhandho. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhāro’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Bhārā have pañcakkhandhā, bhārahāro ca puggalo;

Bhārādānaṃ dukhaṃ loke, bhāranikkhepanaṃ sukhaṃ;

Nikkhipitvā garuṃ bhāraṃ, aññaṃ bhāraṃ anādiya;

Samūlaṃ taṇhamabbuyha, nicchāto parinibbuto.

Natumhākasutta

Pucchā – na tumhākasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃyeva bhante sambahule bhikkhu ārabbha ‘‘yaṃ bhikkhave natumhākaṃ taṃ pajahatha, taṃ vo pahīnaṃ hitāya sukhāyabhavissatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Anattalakkhaṇasutta

Pucchā – anattalakkhaṇasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – bārāṇasiyaṃ bhante isipatane migadāye pañcavaggiye bhikkhū ārabbha ‘‘rūpaṃ bhikkhave anattā, rūpañca hidaṃ bhikkhave attā abhavissa, nayidaṃ rūpaṃ ābādhāya saṃvatteyya, labbhetha ca rūpe evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Yamakasutta

Pucchā – theravagge panāvuso tatiyaṃ saṃgītaṃ yamakasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmantaṃ yamakattheraṃ ārabbha āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ. Āyasmato bhante yamakattherassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti ‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṃmaraṇā’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘taṃ kiṃ maññasi āvuso yamaka, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti evamādinā bhante āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ.

Pucchā – kathañcāvuso tattha āyasmā sāriputtatthero dhammasenāpati āyasmato yamakattherassa paṭividdhasaccassa diṭṭhisampannassa anuyogavattajhāpanavasena paṭipucchitvā uttari dhammadesanaṃ vitthārena desesi.


我来帮您翻译这段巴利文：
答：尊者！也是在舍卫城，因众多比丘而说："诸比丘！色是苦，受是苦，想是苦，行是苦，识是苦。诸比丘！色是无我，受是无我，想是无我，行是无我，识是无我。诸比丘！多闻圣弟子如是见已，于色厌离，于受厌离，于想厌离，于行厌离，于识厌离，厌离则离贪，离贪则解脱，解脱则有'解脱'之智，了知：生已尽，梵行已立，所作已办，不受后有。"尊者！世尊如是说。
重担经
问：友！重担经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！也是在舍卫城，因众多比丘而说："诸比丘！我要为你们说重担、负重担者、担起重担和放下重担，请听。诸比丘！什么是重担？应说是'五取蕴'。哪五种？色取蕴、受取蕴、想取蕴、行取蕴、识取蕴。诸比丘！这称为重担。"等等世尊如是说。
"五蕴实为担，负担者是人；
担重于世间，放担则为乐；
放下重担已，不再取新担；
拔除渴爱根，无欲般涅槃。"
非你们所有经
问：友！非你们所有经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！也是在舍卫城，因众多比丘而说："诸比丘！凡不是你们所有的，你们要舍弃它，舍弃它将带来你们的利益和快乐。"等等世尊如是说。
无我相经
问：友！无我相经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在波罗奈（现今印度瓦拉纳西）仙人坠处的鹿野苑，因五比丘而说："诸比丘！色是无我，诸比丘！如果这色是我，这色就不会导致疾病，而且对于色可以得到'愿我的色是这样，愿我的色不是这样。'"等等世尊如是说。
双经
问：友！在长老品中第三次结集的双经在何处、因何人、因何事而由谁如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因耶摩迦长老而由法将舍利弗长老说。尊者！耶摩迦长老生起这样的恶见："我如是了知世尊所说之法：漏尽比丘身坏命终后断灭消失，死后无有。"因这件事，尊者！法将舍利弗长老说："友耶摩迦！你怎么认为，色是常还是无常？"等等。
问：友！其中法将舍利弗长老如何以审问方式询问已通达真理、具足见的耶摩迦长老，并进一步详细说法？


Vissajjanā – taṃ kiṃ maññasi āvuso yamaka, rūpaṃ ‘tathāgato’ti samanupassasīti. ‘No hetaṃ āvuso’. Vedanaṃ. Saññaṃ. Saṅkhāre. Viññāṇaṃ ‘tathāgato’ti samanupassasīti. ‘No hetaṃ āvuso’ti evamādinā bhante āyasmā sāriputtatthero dhammasenāpati āyasmato yamakattherassa anuyogavattajhāpanavasena paṭipucchitvā paṭipucchitvā uttari dhammadesanaṃ pavattesi.

Taṃ kiṃ maññasi āvuso yamaka, rūpaṃ, vedanaṃ, saññaṃ, saṅkhāre, viññāṇaṃ ‘tathāgato’ti samanupassasi–

Vakkalisutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena khandhavaggasaṃyutte theravagge pañcamaṃ vakkalisuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante āyasmantaṃ vakkaliṃ theraṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante vakkalithero ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno bhagavantaṃ etadavoca ‘‘cirapaṭikāhaṃ bhante bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamitukāmo, natthi ca me kāyasmiṃ tāvatikā balamattā, yāvatāhaṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyya’’nti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘alaṃ vakkali, kiṃ te iminā pūtikāyena diṭṭhena, yo kho vakkali dhammaṃ passati, so maṃ passati, yo maṃ passati, so dhammaṃ passati. Dhammañhi vakkali passanto maṃ passati, maṃ passanto dhammaṃ passati. Taṃ kiṃ maññasi vakkali , rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

‘‘Ahaṃ vakkali, kiṃ te iminā pūtikāyena diṭṭhena’’ –

‘‘Taṃ kiṃ maññasi vakkali, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ –

Aniccaṃ bhante.

‘‘Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’’–

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ ‘‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’–

Pucchā – kathañcāvuso punapi bhagavā bhikkhū pesetvā āyasmato vakkalittherassa paggahavacanaṃ ārocāpesi. Sopi kathaṃ attano pavattiṃ bhagavato paccārocāpesi. Kathañcassa abhisamparāyo ahosi.


我来帮您翻译这段巴利文：
答：尊者！法将舍利弗长老以审问方式一再询问耶摩迦长老说："友耶摩迦！你怎么认为，你观察色为'如来'吗？""不是的，友。"（问）受...想...行...识为'如来'吗？""不是的，友。"等等，然后进一步开示法。
"友耶摩迦！你怎么认为，你观察色、受、想、行、识为'如来'吗？"
跋迦利经
问：友！那位...乃至...正等正觉者在蕴品相应长老品中第五跋迦利经在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在王舍城（现今印度比哈尔邦拉杰吉尔），因跋迦利长老而说。尊者！跋迦利长老生病、痛苦、重病，对世尊说："尊者！我长久以来想要亲近世尊以求见面，但我身体没有足够的力量使我能亲近世尊以求见面。"因这件事，世尊说："够了，跋迦利！见这腐朽身体有什么用？跋迦利！谁见法即见我，谁见我即见法。跋迦利！见法者即见我，见我者即见法。跋迦利！你怎么认为，色是常还是无常？"等等尊者！世尊如是说。
"够了，跋迦利！见这腐朽身体有什么用？"
"跋迦利！你怎么认为，色是常还是无常？"
"无常，尊者。"
"若是无常的，是苦还是乐？"
"是苦，尊者。"
"若是无常、苦、变异法，适合观察它为'这是我的，这是我，这是我的我'吗？"
问：友！世尊又如何派遣比丘们向跋迦利长老传达鼓励的话？他又如何向世尊回报自己的情况？他的未来如何？


Vissajjanā – suṇāvuso tvaṃ vakkali bhagavato vacanaṃ dvinnañca devatānaṃ, imaṃ āvuso rattiṃ dve devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ gijjhakūṭaṃ obhāsetvā yena

Bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu, ekamantaṃ ṭhitā kho āvuso ekā devatā bhagavantaṃ etadavoca ‘vakkali bhante bhikkhu vimokkhāya cetetī’ti. Aparā devatā bhagavantaṃ etadavoca ‘so hi nūna bhante suvimutto vimuccissatī’ti. Bhagavā ca taṃ āvuso vakkali evamāha ‘mā bhāyi vakkali, mā bhāyi vakkali, apāpakaṃ te maraṇaṃ bhavissati, apāpikā kālakiriyā’ti. Evaṃ kho bhante bhagavā punapi bhikkhū pesetvā āyasmato vakkalittherassa paggahavacanaṃ ārocāpesi. Sopi bhante āyasmā tenahāvuso mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandatha ‘‘vakkali bhante bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, so bhagavato pāde sirasā vandatī’’ti, evañca vadetha ‘‘rūpaṃ aniccaṃ, tāhaṃ bhante na kaṅkhāmi, yadaniccaṃ taṃ dukkhanti navicikicchāmi, yadaniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṃvāti na vicikicchāmī’’ti evamādinā bhagavato attano pavattiṃ paccārocāpesi. So hi bhante āyasmā acirapakkantesu tesu bhikkhūsu satthaṃ āharitvā vedanaṃ vikkhambhetvā mūlakammaṭṭhānaṃ ādāya sampajāno arahattaṃ sacchikatvā kālamakāsi. Evaṃ kho bhante tassa āyasmato abhisamparāyo ahosi.

Assajisutta

Pucchā – assajisuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante āyasmantaṃ assajiṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante assaji ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno bhagavantaṃ etadavoca ‘‘pubbe khvāhaṃ bhante gelaññe passambhetvā passambhetvā kāyasaṅkhāre viharāmi, sohaṃ samādhiṃ nappaṭilabhāmi. Tassa mayhaṃ bhante taṃ samādhiṃ appaṭilabhato evaṃ hoti no cassāhaṃ parihāyāmī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘ye te assaji samaṇabrāhmaṇā samādhisārakā samādhisāmaññā, tesaṃ taṃ samādhiṃ appaṭilabhataṃ evaṃ hoti ‘no cassu mayaṃ parihāyāmā’ti. Taṃ kiṃ maññasi assaji, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Khemakasutta

Pucchā – khemakasuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – kosambiyaṃ bhante sambahule there bhikkhū ārabbha āyasmatā khemakattherena bhāsitaṃ. Sambahulā bhante therā bhikkhū āyasmantaṃ dāsakaṃ pesetvā catukkhattuṃ āyasmantaṃ khemakaṃ ābādhikaṃ dukkhitaṃ bāḷhagilānaṃ gelaññakāraṇañca dhammañca pucchiṃsu , tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘pañcime āvuso upādānakkhandhā vuttā bhagavatā. Seyyathidaṃ, rūpupādānakkhandho vedanupādānakkhandho saññupādānakkhandho saṅkhārupādānakkhandho viññāṇupādānakkhandho, imesu khvāhaṃ āvuso pañcasu upādānakkhandhesu na kiñci attaṃ vā attaniyaṃ vā samanupassāmī’’ti evamādinā bhante āyasmatā khemakattherena bhāsitaṃ.

Pucchā – kathañcāvuso tattha āyasmā khemako uttari dhammadesanaṃ pavaḍḍhetvā vitthārena therānaṃ bhikkhūnaṃ desesi. Kīdiso ca nesaṃ dhammadesakadhammappaṭiggāhakānaṃ dhammadesanāya ānisaṃso adhigato.


我来帮您翻译这段巴利文：
答：友！你听闻世尊和两位天神的话，友！在这夜晚，两位天神在深夜时分，以殊胜的容色照亮整个灵鹫山，来到世尊处，来到后礼敬世尊，站在一旁。友！站在一旁的一位天神对世尊说："尊者！比丘跋迦利为解脱而思虑。"另一位天神对世尊说："尊者！他确实将善解脱而得解脱。"友！世尊对你跋迦利如是说："跋迦利！不要怕，跋迦利！不要怕，你将无恶死，将无恶终。"尊者！世尊如是再派遣比丘们向跋迦利长老传达鼓励的话。尊者！那位长老也说："友！请以我的话向世尊头面礼拜说：'尊者！比丘跋迦利生病、痛苦、重病，他以头面礼敬世尊足。'也请说：'色是无常，尊者！我对此不疑惑，若无常即是苦，我对此不怀疑，若无常、苦、变异法，我对此无欲、无贪、无爱，我不怀疑。'"等等如是向世尊回报自己的情况。尊者！那位长老在那些比丘离去不久后，取刀止息痛苦，持守根本业处，正知而证得阿罗汉果后命终。尊者！如是是他的未来。
阿说示经
问：友！阿说示经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在王舍城，因阿说示尊者而说。尊者！阿说示生病、痛苦、重病，对世尊说："尊者！我以前在病时，一再平息身行而住，我现在不能得定。尊者！我不能得定时，如是想：'莫非我退失了？'"因这件事，世尊说："阿说示！凡沙门婆罗门以定为实质，以定为沙门法，他们不能得定时，如是想：'莫非我们退失了？'阿说示！你怎么认为，色是常还是无常？"等等尊者！世尊如是说。
差摩迦经
问：友！差摩迦经在何处、因何人、因何事而由谁如何宣说？
答：尊者！在拘睒弥，因众多长老比丘而由差摩迦长老说。尊者！众多长老比丘派遣达沙迦尊者四次向生病、痛苦、重病的差摩迦尊者询问病况和法，因这件事，尊者！差摩迦长老说："友！世尊说这五取蕴，即：色取蕴、受取蕴、想取蕴、行取蕴、识取蕴。友！我对这五取蕴不见任何我或我所。"等等如是说。
问：友！其中差摩迦长老如何进一步增广法的开示，详细向长老比丘们说法？对说法者和听法者来说，从法的开示获得什么样的利益？


Vissajjanā – catutthe bhante vāre āyasmā khemako ‘‘alaṃ āvuso dāsaka kiṃ imāya sandhāvanikāya, āharāvuso daṇḍaṃ, ahameva therānaṃ santikaṃ gamissāmī’’ti daṇḍamolubbha āyasmā khemako yena therā bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā therehi bhikkhūhi pucchito ‘‘nakhvāhaṃ āvuso rūpaṃ asmīti vadāmi, napi aññatra rūpā asmīti vadāmi. Na khvāhaṃ āvuso vedanaṃ asmīti vadāmi, napi aññatra vedanā asmīti vadāmī’’ti evamādinā bhante āyasmā khemako uttaripi dhammadesanaṃ pavaḍḍhetvā vitthārena desesi. Imasmiñca pana bhante veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne saṭṭhimattānaṃ therānaṃ bhikkhūnaṃ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsu āyasmatoca khemakassa. Evaṃ kho bhante tesaṃ therānaṃ dhammadesakadhammappaṭiggāhakānaṃ dhammābhisamayo ahosi.

Channasutta

Pucchā – channasuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – kosambiyaṃ bhante āyasmantaṃ channattheraṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante channatthero āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca ‘‘ovadatu maṃ āyasmā ānando, anusāsatu maṃ āyasmā ānando, karotu me āyasmā ānando dhammiṃ kathaṃ, yathāhaṃ dhammaṃ passeyya’’nti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘sammukhā me taṃ āvuso channa bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ kaccānagottaṃ bhikkhuṃ ovadantassa, dvayanissito khvāyaṃ kaccāna loko yebhuyyena atthitañceva natthitañca, lokasamudayaṃ kho kaccāna yathābhūtaṃ sammappaññāya passato yā loke natthitā, sā na hotī’’ti evamādinā bhante āyasmatā ānandattherena dhammabhaṇḍāgārikena bhāsitaṃ.

Ovadatu maṃ āyasmā ānando, anusāsatu maṃ āyasmā ānando.

Pupphasutta

Pucchā – tenāvuso…pe… sammāsambuddhena khandhavaggasaṃyutte pupphavagge pupphasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘nāhaṃ bhikkhave lokena vivadāmi, lokova mayā vivadati, na bhikkhave dhammavādī kenaci lokasmiṃ vivadati, yaṃ bhikkhave natthi sammataṃ loke paṇḍitānaṃ, ahampitaṃ ‘‘natthī’’ti vadāmi, yaṃ bhikkhave atthisammataṃ loke paṇḍitānaṃ, ahampitaṃ ‘‘atthī’’ti vadāmī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Nāhaṃ bhikkhave lokena vivadāmi.

Na bhikkhave dhammavādī kenaci lokasmiṃ vivadati.

Pheṇapiṇḍūpamasutta

Pucchā – tattheva āvuso pheṇapiṇḍūpamasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – ayujjhāyaṃ bhante gaṅgāya nadiyā tīre sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘seyyathāpi bhikkhave ayaṃ gaṅgā nadī mahantaṃ pheṇapiṇḍaṃ āvaheyya, tamenaṃ cakkhumā puriso passeyya nijjhāyeyya yoniso upaparikkheyya, tassa taṃ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyeyya, tucchakaññeva khāyeyya, asārakaññeva khāyeyya, kiṃ siyā bhikkhave pheṇapiṇḍe sāro. Evameva kho bhikkhave yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃvā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, taṃ bhikkhu passati nijjhāyati yoniso upaparikkhati, tassa taṃ passato nijjhāyato yoniso upaparikkhato rittakaññeva khāyati, tucchakaññeva khāyati, asārakaññeva khāyati, kiñhi siyā bhikkhave rūpe sāro’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.


答：尊者！在第四次时，差摩迦长老说："友达沙迦！够了，何必这样往返？友！请取拐杖来，我自己去见长老们。"差摩迦长老倚杖来到长老比丘们处，到达后被长老比丘们询问，他说："友！我不说色是我，也不说离色有我。友！我不说受是我，也不说离受有我。"等等尊者！差摩迦长老如是进一步增广法的开示，详细说法。尊者！当这解说被宣说时，约六十位长老比丘的心无取著而从诸漏解脱，差摩迦长老也是如此。尊者！如是那些长老们作为说法者和听法者证悟了法。
车匿经
问：友！车匿经在何处、因何人、因何事而由谁如何宣说？
答：尊者！在拘睒弥，因车匿长老而说。尊者！车匿长老对阿难尊者说："愿阿难尊者教导我，愿阿难尊者教诫我，愿阿难尊者为我作法话，使我能见法。"因这件事，尊者！法藏师阿难长老说："友车匿！我亲耳从世尊听闻，亲自领受教导迦旃延比丘时说：'迦旃延！这世间多依于二边，即有与无。迦旃延！若以正慧如实见世间的生起，则于世间的无便不存在。'"等等如是说。
"愿阿难尊者教导我，愿阿难尊者教诫我。"
花经
问：友！那位...乃至...正等正觉者在蕴品相应花品中的花经在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因众多比丘而说："诸比丘！我不与世间争论，世间与我争论。诸比丘！说法者不与世间任何人争论。诸比丘！凡在世间智者认为没有的，我也说'没有'；凡在世间智者认为有的，我也说'有'。"等等世尊如是说。
"诸比丘！我不与世间争论。"
"诸比丘！说法者不与世间任何人争论。"
沫聚喻经
问：友！同样在那里沫聚喻经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在阿育城（现今印度北方邦萨克提）恒河岸边，因众多比丘而说："诸比丘！譬如恒河载着大沫聚而来，有眼的人见了它，观察它，如理思维它，当他见它、观察它、如理思维它时，它显为空无、显为虚无、显为无实。诸比丘！在沫聚中有什么实质呢？同样地，诸比丘！任何色，无论是过去、未来、现在，或内或外，或粗或细，或劣或胜，或远或近，比丘见它、观察它、如理思维它，当他见它、观察它、如理思维它时，它显为空无、显为虚无、显为无实。诸比丘！在色中有什么实质呢？"等等世尊如是说。


Pheṇapiṇḍūpamaṃ rūpaṃ, vedanā pubbuḷupamā;

Marīcikūpamā saññā, saṅkhārā kadalūpamā;

Māyūpamañca viññāṇaṃ, desitādiccabandhunā;

Yathā yathā nijjhāyati, yoniso upaparikkhati;

Rittakaṃ tucchakaṃ hoti, yo naṃ passati yoniso.

Imañca kāyaṃ ārabbha, bhūripaññena desitaṃ;

Pahānaṃ tiṇṇaṃ dhammānaṃ, rūpaṃ passatha chaḍḍitaṃ.

Āyu usmāca viññāṇaṃ, yadā kāyaṃ jahantimaṃ;

Apaviddho tadā seti, parabhattaṃ acetanaṃ.

Etādisāyaṃ santāno, māyāyaṃ bālalāpinī;

Vadhako esa akkhāto, sāro ettha na vijjati.

Evaṃ khandhe avekkheyya, bhikkhu āraddhavīriyo;

Divā vā yadi vā rattiṃ, sampajāno paṭissato.

Jaheyya sabbasaṃyogaṃ, kareyya saraṇattano;

Careyyādittasīsova, patthayaṃ accutaṃ padaṃ.

Dutiyadhammakatikasutta

Pucchā – tattheva āvuso dhammakathikavagge dutiyadhammakathikasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha bhāsitaṃ. Aññatamo bhante bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca ‘‘dhammakathiko dhammakathikoti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante dhammakathiko hoti, kittāvatā dhammānudhammappaṭipanno hoti, kittāvatā diṭṭhadhammanibbānappatto hotī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘rūpassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, ‘dhammakathiko bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Sīlavantasutta, sutavantasutta

Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi saṃgītaṃ sīlavantasuttañca sutavantasuttañca kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – bārāṇasiyaṃ bhante āyasmantaṃ mahākoṭṭhikaṃ ārabbha āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ. Āyasmā bhante mahākoṭṭhiko sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca ‘‘sīlavatāvuso sāriputta bhikkhunā katame dhammā yoniso manasikātabbā. Sutāvatāvuso sāriputta bhikkhunā katame dhammā yoniso manasikātabbā’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘sīlavatāvuso koṭṭhika bhikkhunā, sutāvatāvuso koṭṭhika bhikkhunā pañcupādānakkhandhā aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato yoniso manasikātabbā’’ti evamādinā āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ.

Rādhasaṃyutta

Sattasutta

Pucchā – rādhasaṃyutte panāvuso dutiyaṃ sattasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmantaṃ rādhattheraṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante rādhatthero bhagavantaṃ etadavoca ‘‘satto sattoti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante sattoti vuccatī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘rūpe kho rādha yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā, tatra satto tatra visatto, tasmā sattoti vuccatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Diṭṭhisaṃyutta

Soattāsutta

Pucchā – diṭṭhisaṃyutte panāvuso tatiyaṃ saṃgītaṃ soattā suttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.


我来翻译这段巴利文：
"色如沫聚体，受似水泡起；
想如蜃气现，诸行芭蕉比；
识如幻化现，日亲如是说；
随所观察时，如理思维时；
见之皆空虚，正观察知此。
关于此身体，广慧者所说；
三法应断除，见色当弃舍。
寿暖与识心，当舍离此身；
弃置卧于地，他食无知觉。
如是相续流，如幻愚者语；
说为杀戮者，此中无实质。
如是观诸蕴，精进比丘行；
昼夜勤精进，正知具念住。
应舍一切缚，为己作归依；
如救头燃着，愿证不死地。"
第二说法者经
问：友！同样在那里说法者品中第二说法者经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因某比丘而说。尊者！某比丘对世尊说："尊者！所谓'说法者，说法者'，尊者！如何称为说法者？如何为法次法行者？如何为现法证得涅槃者？"因这事，世尊说："比丘！若为厌离色、离贪色、灭尽色而说法，则适合称为'说法比丘'"等等如是说。
持戒经、多闻经
问：友！同样在那里古代结集大长老们结集的持戒经和多闻经在何处、因何人、因何事而由谁如何宣说？
答：尊者！在波罗奈（现今印度瓦拉纳西），因摩诃俱絺罗尊者而由法将舍利弗长老说。尊者！摩诃俱絺罗在傍晚从独处起来，往诣舍利弗尊者处，到已对舍利弗尊者说："友舍利弗！持戒比丘应如理作意何法？友舍利弗！多闻比丘应如理作意何法？"因这事，法将舍利弗长老说："友俱絺罗！持戒比丘，友俱絺罗！多闻比丘应如理作意五取蕴为无常、苦、病、疮、箭、痛、疾、他、坏、空、无我。"等等如是说。
罗陀相应
众生经
问：友！在罗陀相应中第二众生经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因罗陀长老而说。尊者！罗陀长老对世尊说："尊者！所谓'众生，众生'，尊者！如何称为众生？"因这事，世尊说："罗陀！于色有欲、有贪、有喜、有爱，于此执著，于此深执，故称为众生。"等等如是说。
见相应
我经
问：友！在见相应中第三结集的我经世尊在何处、因何人而如何宣说？


Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati so attā so loko so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Natthidinnasutta

Pucchā – tattheva āvuso pañcamaṃ natthidinnasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃyeva bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘kismiṃ nu kho bhikkhave sati kiṃ upādāya kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Okkantasaṃyutta

Cakkhusutta

Pucchā – okkantasaṃyutte panāvuso paṭhamaṃ cakkhusuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ vipariṇāmi aññathābhāvi. Sotaṃ. Ghānaṃ. Jivhaṃ. Kāyo. Mano anicco vipariṇāmī aññathābhāvī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Sāriputtasaṃyutta

Sucimukhīsutta

Pucchā – sāriputtasaṃyutte panāvuso dasamaṃ sucimukhīsuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante sucimukhiṃ paribbājikaṃ ārabbha āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ. Sucimukhī bhante paribbājikā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca ‘‘kiṃ nu kho samaṇa adhomukho bhuñjasī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘na khvāhaṃ bhagini adhomukho bhuñjāmī’’ti evamādinā paṭikkhipitvā ‘‘ye hi keci bhagini samaṇabrāhmaṇā vatthuvijjā tiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṃ kappenti, ime vuccanti bhagini samaṇabrāhmaṇā adhomukhā bhuñjantī’’ti evamādinā āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ.

Kiṃ nu kho samaṇa adho mukho bhuñjasi.

Na khvāhaṃ bhagini adhomukho bhuñjāmi.

Tena hi samaṇa ubbhamukho bhuñjasi.

Na khvāhaṃ bhagini ubbhamukho bhuñjāmi.

Saḷāyatanavaggasaṃyuttapāḷi

Ajjhattāniccasutta, bāhirasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena saḷāyatanavaggasaṃyutte paṭhamaṃ ajjhattāniccasuttañca catutthaṃ bāhirāniccasuttañca kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘cakkhuṃ bhikkhave aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabba’’nti evamādināca. ‘‘Rūpā bhikkhave aniccā. Yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā, yadanattā taṃ netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’’ti ca evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Sabbavagga

Ādittasutta

Pucchā – tatthāvuso sabbavagge chaṭṭhaṃ ādittasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.


答：尊者！在舍卫城，因众多比丘而说："诸比丘！何者存在、取着何者、执著何者而生起如是见：'彼即是我，彼即是世界，我死后将成为常住、坚固、恒常、不变异法'？"等等尊者！世尊如是说。
无施经
问：友！同样在那里第五无施经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！也是在舍卫城，因众多比丘而说："诸比丘！何者存在、取着何者、执著何者而生起如是见：'无布施，无供养，无供献，无善恶业的果报'？"等等世尊如是说。
入相应
眼经
问：友！在入相应中第一眼经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因众多比丘而说："诸比丘！眼是无常、变异、变化。耳。鼻。舌。身。意是无常、变异、变化。"等等世尊如是说。
舍利弗相应
净口经
问：友！在舍利弗相应中第十净口经在何处、因何人、因何事而由谁如何宣说？
答：尊者！在王舍城，因净口女游行者而由法将舍利弗长老说。尊者！净口女游行者对舍利弗尊者说："沙门！你为何低头而食？"因这事，法将舍利弗长老否定说："姐妹！我不低头而食。"等等，又说："姐妹！凡沙门婆罗门以地相术、兽医术等邪命谋生，姐妹！这些沙门婆罗门称为低头而食。"等等如是说。
"沙门！你为何低头而食？"
"姐妹！我不低头而食。"
"那么沙门！你仰头而食？"
"姐妹！我不仰头而食。"
六处品相应
内无常经、外经
问：友！那位...乃至...正等正觉者在六处品相应中第一内无常经和第四外无常经在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因众多比丘而说："诸比丘！眼是无常，若无常即是苦，若苦即是无我，若无我者应以正慧如实见：'这不是我的，这不是我，这不是我的我。'"等等，又说："诸比丘！诸色是无常。若无常即是苦，若苦即是无我，若无我则'这不是我的，这不是我，这不是我的我。'"等等世尊如是说。
一切品
燃烧经
问：友！在那里一切品中第六燃烧经世尊在何处、因何人而如何宣说？


Vissajjanā – gayāyaṃ bhante gayāsīse purāṇajaṭilaṃ bhikkhusahassaṃ ārabbha ‘‘sabbaṃ bhikkhave ādittaṃ, kiñca bhikkhave sabbaṃ ādittaṃ. Cakkhu bhikkhave ādittaṃ, rūpā ādittā, cakkhuviññāṇaṃ ādittaṃ, cakkhusamphasso āditto, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati, vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃvā, tampi ādittaṃ. Kena ādittaṃ. Rāgagginā dosagginā mohagginā ādittaṃ, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi ādittanti vadāmī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Migajālavagga

Paṭhama migajālasutta

Pucchā – migajālavagge āvuso paṭhamamigajālasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmantaṃ migajālattheraṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante migajālatthero bhagavantaṃ etadavoca ‘‘ekavihārī ekavihārīti bhante vuccati, kittāvatānukho bhante ekavihārī hoti, kittāvatāca pana sadutiyavihārī hotī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘santi kho migajāla cakkhuviññeyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī, nandiyā sati sārāgo hoti, sārāge sati saṃyogo hoti, nandisaṃyojanasaṃyutto kho migajāla bhikkhu sadutiyavihārīti vuccatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Paṭhama chaphassāyatanasutta

Pucchā – tattheva navamaṃ saṃgītaṃ paṭhamachaphassāyatanasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘yo hi koci vikkhave bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti, avusitaṃ tena brahmacariyaṃ, ārakā so imasmā dhammavinayā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Ahaṃ hi bhante channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāmi.

Cakkhuṃ etaṃ mama, esohamasmi, eso me attāti samanupassasi.

No hetaṃ bhante.

Ettha ca te bhikkhu cakkhu netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ bhavissati, esevanto dukkhassa.

Gilānavagga

Paṭhama gilānasutta

Pucchā – gilānavagge panāvuso paṭhamaṃ gilānasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante aññataraṃ navaṃ bhikkhuṃ gilānaṃ ābādhitaṃ dukkhitaṃ bāḷhagilānaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Aññataro bhante bhikkhu gilāno ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno bhagavantaṃ etadavoca ‘‘nakhvāhaṃ bhante sīlavisuddhatthaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ taṃ bhikkhuṃ paṭipucchitvā tassa ca vacanaṃ sādhukāraṃ datvā ‘‘rāgavirāgattho hi bhikkhu mayā dhammo desito, taṃ kiṃ maññasi bhikkhu, cakkhu niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti, dukkhaṃ bhante’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Na me bhante khamanīyaṃ.


答：尊者！在伽耶（现今印度比哈尔邦菩提伽耶）伽耶山顶，因前结发行者千位比丘而说："诸比丘！一切在燃烧，诸比丘！什么是一切在燃烧？诸比丘！眼在燃烧，诸色在燃烧，眼识在燃烧，眼触在燃烧，凡缘眼触所生之受，或乐或苦或不苦不乐，那也在燃烧。以何燃烧？我说以贪火、以嗔火、以痴火燃烧，以生、老、死、愁、悲、苦、忧、恼燃烧。"等等世尊如是说。
弥伽阇罗品
第一弥伽阇罗经
问：友！弥伽阇罗品中第一弥伽阇罗经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因弥伽阇罗长老而说。尊者！弥伽阇罗长老对世尊说："尊者！所谓'独住者，独住者'，尊者！如何是独住者？又如何是有伴住者？"因这事，世尊说："弥伽阇罗！有眼所识之色，可意、可爱、可乐、可爱乐、与欲相应、令人贪着，若比丘欢喜它、称赞它、执取它而住，因他欢喜、称赞、执取而住，生起喜，有喜则有贪，有贪则有系缚，弥伽阇罗！系缚于喜系缚的比丘称为有伴住者。"等等如是说。
第一六触处经
问：友！同样在那里结集的第九第一六触处经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在王舍城，因众多比丘而说："诸比丘！若任何比丘不如实知六触处的生起、灭没、味、患、离，则他未圆满梵行，他远离此法律。"等等世尊如是说。
"尊者！我确实不如实知六触处的生起、灭没、味、患、离。"
"你观察眼为'这是我的，这是我，这是我的我'吗？"
"不是的，尊者。"
"比丘！若你将以正慧如实善见眼为'这不是我的，这不是我，这不是我的我'，这将是苦的终结。"
病品
第一病经
问：友！在病品中第一病经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因某位生病、患病、痛苦、重病的新比丘而说。尊者！某位生病、患病、痛苦、重病的比丘对世尊说："尊者！我不了解世尊所说之法是为戒清净。"因这事，世尊询问那比丘，赞许他的话后说："比丘！我说法是为离贪。比丘！你怎么认为，眼是常还是无常？无常，尊者。若无常者是苦还是乐？苦，尊者。"等等如是说。
"尊者！我不能忍受。"


Sādhu kho tvaṃ bhikkhu rāgavirāgatthaṃ mayā dhammaṃ desitaṃ ājānāsi,

Channavagga

Puṇṇasutta

Pucchā – channavagge panāvuso pañcamaṃ saṃgītaṃ puṇṇasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmantaṃ puṇṇattheraṃ ārabbha bhāsitaṃ, āyasmā bhante puṇṇatthero bhagavantaṃ etadavoca ‘‘sādhu me bhante bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyya’’nti. Tasmiṃ vatthusmiṃ ‘‘santi kho puṇṇa cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī, nandī samudayo dukkhasamudayo puṇṇāti vadāmī’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Pucchā – evañcāvuso bhagavā āyasmato puṇṇattherassa saṃkhittena ovādaṃ datvā kathañca naṃ paṭipucchi, kathañca so bhagavato ārocesi, kathañcassāyasmato puṇṇattherassa abhisamparāyo ahosi.

Vissajjanā – evaṃ kho bhante bhagavā āyasmato puṇṇattherassa saṃkhittena ovādaṃ datvā ‘‘iminā tvaṃ puṇṇa mayā saṃkhittena ovādena ovadito katamasmiṃ janapade viharissasī’’ti taṃ āyasmantaṃ puṇṇattheraṃ paṭipucchi. So ca bhante āyasmā ‘‘atthi bhante sunāparanto nāma janapado, tatthāhaṃ viharissāmī’’ti evamādinā bhagavato ārocesi. So hi bhante āyasmā sunāparante janapade vasitvā teneva antaravassena tisso vijjā sacchākāsi. Teneva antaravassena parinibbāyi. Evaṃ kho bhante tassa āyasmato abhisamparāyo ahosi.

Santi kho tassa bhagavato sāvakā kāyena ca jīvitena ca aṭṭīyamānā harāyamānā jigucchamānā satthahārakaṃ pariyesanti.

Sakkhissasi kho tvaṃ puṇṇa iminā damūpasamena samannāgato sunāparasantasmiṃ janapade vatthuṃ.

Saḷavagga

Mālukyaputtasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena saḷavagge dutiyaṃ mālukyaputtasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmantaṃ mālukyaputtattheraṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante mālukyaputtatthero bhagavantaṃ etadavoca ‘‘sādhu me bhante bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyya’’nti. Tasmiṃ vatthusmiṃ ‘‘ettha dāni mālukyaputta kiṃ dahare bhikkhū vakkhāmāti’’ādinā theraṃ apasādetvā ceva ussādetvā ca ‘‘taṃ kiṃ maññasi mālukyaputta, ye te cakkhuviññeyyā rūpā adiṭṭhā adiṭṭhapubbā, na ca passasi, na ca te hoti passeyyanti, atthi te tattha chando vā rāgo vā evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Pucchā – imasmiṃ ca kho panāvuso bhagavatā ovāde saṃkhittena bhāsite so āyasmā mālukyaputtatthero bhagavantaṃ kiṃ avoca kathañcassa bhagavā anuññāsi. Kīdiso cassāyasmato mālukyaputtattherassa dhammābhisamayo ahosi.

Vissajjanā – imasmiṃ kho bhante ovāde bhagavatā saṃkhittena bhāsite āyasmā mālukyaputtatthero bhagavantaṃ etadavoca ‘‘imassa khvāhaṃ bhante bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāmi.

Rūpaṃ disvā muṭṭhā, piyaṃ nimittaṃ manasi karoto;

Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa tiṭṭhati.


答："比丘！很好，你了解我说法是为了离贪。"
车匿品
富楼那经
问：友！在车匿品中结集的第五富楼那经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因富楼那长老而说。尊者！富楼那长老对世尊说："尊者！请世尊为我简要说法，我听闻世尊之法后，将独处、远离、不放逸、热心、专注而住。"因这事，世尊说："富楼那！有眼所识之色，可意、可爱、可乐、可爱乐、与欲相应、令人贪着，若比丘欢喜它、称赞它、执取它而住，因他欢喜、称赞、执取而住，生起喜，富楼那！我说有喜则有苦的生起。"等等尊者！世尊如是说。
问：友！世尊如是简要教诫富楼那长老后，又如何询问他？他如何告知世尊？富楼那长老的未来如何？
答：尊者！世尊如是简要教诫富楼那长老后，询问那富楼那长老说："富楼那！你受我这简要教诫后，将住在哪个地方？"尊者！那位长老告知世尊说："尊者！有一个叫索纳般兰多的地方，我将住在那里。"等等。尊者！那位长老住在索纳般兰多地方，在那雨季中证得三明。在那雨季中般涅槃。尊者！如是是他的未来。
"那位世尊的弟子们因身和命而烦恼、惭愧、厌恶，寻求持刀者。"
"富楼那！你具足如此调伏寂静，能住在索纳般兰多地方吗？"
六品
摩鲁迦子经
问：友！那位...乃至...正等正觉者在六品中第二摩鲁迦子经在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因摩鲁迦子长老而说。尊者！摩鲁迦子长老对世尊说："尊者！请世尊为我简要说法，我听闻世尊之法后，将独处、远离、不放逸、热心、专注而住。"因这事，世尊以"摩鲁迦子！现在对年轻比丘们我该说什么呢？"等既呵责又称赞长老后说："摩鲁迦子！你怎么认为，对于眼所识之色，未见、从未见过、现在不见、也不认为'将见'的，你对此有欲或贪吗？"等等尊者！世尊如是说。
问：友！当世尊简要说此教诫时，那摩鲁迦子长老对世尊说什么？世尊如何允许他？摩鲁迦子长老证悟法是怎样的？
答：尊者！当世尊简要说此教诫时，摩鲁迦子长老对世尊说："尊者！我了解世尊简要所说的详细义理：
见色失念时，专注可爱相；
心具贪受用，执取而安住。


Tassa vaḍḍhanti vedanā, anekā rūpasambhavā;

Abhijjhā ca vihesā ca, cittamassūpahaññati;

Evaṃ ācinato dukkhaṃ, ārā nibbāna vuccati;

Peyyāla

Na so rajjati dhammesu, dhammaṃ ñatvā paṭissato;

Virattacitto vedeti, tañca nājjhosa tiṭṭhati.

Yathāssa jānato dhammaṃ, sevato cāpi vedanaṃ;

Khīyati nopacīyati, evaṃ so caratī sato;

Evaṃ apacinato dukkhaṃ, santike nibbāna vuccatīti.

Imassa khvāhaṃ bhante bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmīti. Bhagavā ca bhante ‘‘sādhu sādhu mālukyaputta, sādhu kho tvaṃ mālukyaputta mayā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāsī’’ti sādhukāraṃ datvā–

‘‘Rūpaṃ disvā sati muṭṭho, piyaṃ nimittaṃ manasi karoto;

Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa tiṭṭhatī’’ti–

Ādinā

Therassa vacanaṃ samanuññāsi. So ca bhante āyasmā mālukyaputtatthero eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi, ‘‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’’ti abbhaññāsi. Aññataroca panāyasmā mālukyaputto arahataṃ ahosi. Evaṃ kho bhante tassa āyasmato abhisamparāyo ahosi.

Rūpaṃ disvā sati muṭṭhā, piyaṃ nimittaṃ manasi karoto;

Sārattacitto vedeti, tañca ajjhosa tiṭṭhati.

Pamādavihārīsutta

Pucchā – tattheva āvuso catutthaṃ pamādavihārīsuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘pamādavihāriñca vo bhikkhave desessāmi appamādavihāriñca, taṃ suṇātha. Kathañca bhikkhave pamādavihārī hoti. Cakkhundriyaṃ asaṃvutassa bhikkhave viharato cittaṃ byāsiñcati cakkhuviññeyyesu rūpesu, tassa byāsittacittassa pāmojjaṃ na hoti, pāmojje asati pīti na hoti, pītiyā passaddhi na hoti, passaddhiyā asati dukkhaṃ hoti, dukkhino cittaṃ na samādhiyati, asamāhi te citte dhammā na pātubhavanti, dhammānaṃ apātubhāvā pamādavihārītveva saṅkhaṃ gacchatī’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Lokakāmaguṇavagga

Rāhulovādasutta

Pucchā – lokakāmaguṇavagge āvuso aṭṭhamaṃ rāhulovādasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃyeva bhante āyasmantaṃ rāhulaṃ ārabbha ‘‘taṃ kiṃ maññasi rāhula, cakkhu niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃvāti. Dukkhaṃ bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti. No hetaṃ bhante’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Yaṃnūnāhaṃ rāhulaṃ uttariṃ āsavānaṃ khaye vineyyaṃ.

Gaṇhāhi rāhula nisīdanaṃ.

Gahapativagga

Bhāradvājasutta

Pucchā – gahapativagge āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi catutthaṃ saṃgītaṃ bhāradvājasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.


我来翻译这段巴利文：
由色生诸受，种种不断增；
贪害扰其心，心意受损害；
如是积聚苦，远离于涅槃。
略去中间
于法不染着，知法正念住；
离贪心受用，不执取安住。
如是知法者，虽然仍受用；
减损不增长，如是正念行；
如是舍离苦，近于涅槃说。
"尊者！我如是了解世尊简要所说的详细义理。"尊者！世尊说"善哉！善哉！摩鲁迦子，摩鲁迦子！你善解我简要所说的详细义理。"给予赞许后，认可长老的话：
"见色失念时，专注可爱相；
心具贪受用，执取而安住。"等等。
尊者！那位摩鲁迦子长老独处、远离、不放逸、热心、专注而住，不久即于现法中自证知、现证、具足住于善男子正当从家出家的那无上梵行的究竟。他了知："生已尽，梵行已立，所作已办，不受后有。"摩鲁迦子尊者成为阿罗汉之一。尊者！如是是他的未来。
"见色失念时，专注可爱相；
心具贪受用，执取而安住。"
放逸住经
问：友！同样在那里第四放逸住经世尊在何处、因何人而宣说？
答：尊者！在舍卫城，因众多比丘而说："诸比丘！我将为你们说放逸住者和不放逸住者，且听。诸比丘！云何是放逸住者？诸比丘！不防护眼根而住者，心于眼所识之色中流散，心流散者无悦，无悦则无喜，无喜则无轻安，无轻安则有苦，有苦则心不得定，心不得定则诸法不显现，因诸法不显现故称为放逸住者。"等等尊者！世尊如是说。
世间欲功德品
教诫罗睺罗经
问：友！在世间欲功德品中第八教诫罗睺罗经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！也是在舍卫城，因罗睺罗尊者而说："罗睺罗！你怎么认为，眼是常还是无常？无常，尊者。若无常者是苦还是乐？苦，尊者。若无常、苦、变异法，合理地观察它为'这是我的，这是我，这是我的我'吗？不是的，尊者。"等等尊者！世尊如是说。
"我当进一步引导罗睺罗断尽诸漏。"
"罗睺罗！拿坐具来。"
居士品
婆罗豆婆遮经
问：友！在居士品中古代结集大长老们结集的第四婆罗豆婆遮经在何处、因何人、因何事而由谁如何宣说？


Vissajjanā – kosambiyaṃ bhante rājānaṃ udenaṃ ārabbha āyasmatā piṇḍolabhāradvājattherena bhāsitaṃ. Rājā bhante udeno āyasmantaṃ piṇḍolabhāradvājaṃ etadavoca ‘‘ko nu kho bho bhāradvāja hetu ko paccayo, yenime daharā bhikkhū susū kāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikīḷitāvino kāmesu yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ caranti, addhānañca āpādentī’’ti. Tasmiṃ vatthusmiṃ ‘‘vuttaṃ kho

Etaṃ mahārāja tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena etha tumhe bhikkhave mātumattīsu mātucittaṃ upaṭṭhapetha. Bhaganimattīsu bhaginicittaṃ upaṭṭhapetha, dhītumattīsu dhītucittaṃ upaṭṭhapethā’’ti evamādinā bhante āyasmatā piṇḍola bhāradvājattherena bhāsitaṃ.

Verahaccānisutta

Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi dasamaṃ saṃgītaṃ verahaccānisuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – kāmaṇḍāyaṃ bhante verahaccānigottaṃ brāhmaṇiṃ ārabbha āyasmatā udāyittherena bhāsitaṃ. Verahaccānīgottā bhante brāhmaṇī āyasmantaṃ udāyittheraṃ etadavoca ‘‘kismiṃ nu kho bhante sati arahanto sukhadukkhaṃ paññapenti, kismiṃ asati arahanto sukhadukkhaṃ na paññapentī’’ti. Tasmiṃ vatthusmiṃ ‘‘cakkhusmiṃ kho bhagini sati arahanto sukhadukkhaṃ paññapenti, cakkhusmiṃ asati arahanto sukhadukkhaṃ na paññapentī’’ti evamādinā bhante āyasmatā udāyittherena bhāsitaṃ.

Devadahavagga

Khaṇasutta

Pucchā – devadahavagge āvuso khaṇasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sakkesu bhante devadahe nāma sakyānaṃ nigame sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘lābhā vo bhikkhave, suladdhaṃ vo bhikkhave, khaṇo vo paṭiladdho brahmacariyavāsāyā’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Samuddavagga

Bāḷisikopamasutta

Pucchā – samuddavagge panāvuso tatiyaṃ bāḷisikopamasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante jīvakambavane sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘seyyathāpi bhikkhave bāḷisiko āmisagatabaḷisaṃ gambhīre udakarahade pakkhipeyyā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Ādittapariyāyasutta

Pucchā – saḷāyatanavaggasaṃyutte samuddavagge panāvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi saṃgītaṃ aṭṭhamaṃ ādittapariyāyasuttaṃ bhagavatā kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sambahule bhante bhikkhū ārabbha ‘‘ādittapariyāyaṃ vo bhikkhave dhammapariyāyaṃ desessāmi, taṃ suṇātha. Katamo ca bhikkhave ādittapariyāyo dhammapariyāyo. Varaṃ bhikkhave tattāya ayosalākāya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya cakkhundriyaṃ sampalimaṭṭhaṃ, natveva cakkhuviññeyyesu rūpesu anubyañjanaso nimittaggāho’’tiādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Āsīvisavagga

Paṭhamadārukkhandhopamasutta

Pucchā – āsīvisavagge āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi catutthaṃ saṃgītaṃ paṭhamadārukkhandhopamasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – kosambiyaṃ bhante gaṅgāya nadiyā tīre sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘passatha no tumhe bhikkhave amhaṃ mahantaṃ dārukkhandhaṃ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamāna’’nti evamādinā bhagavatā bhāsitā.


答：尊者！在拘睒弥（现今印度北方邦克桑巴），因优陀延王而由宾头卢婆罗豆婆遮长老说。尊者！优陀延王对宾头卢婆罗豆婆遮尊者说："婆罗豆婆遮先生！以何因以何缘，这些年轻比丘，乌黑发髻，具足美好青春，处于初年，未曾游戏欲乐，而终生修习完全清净的梵行，且持续长久呢？"因这事，尊者！宾头卢婆罗豆婆遮长老说："大王！这已被那位知见者、阿罗汉、正等正觉者说过：'来！诸比丘！于如母者当生起母心，于如姊妹者当生起姊妹心，于如女儿者当生起女儿心。'"等等如是说。
韦罗遮尼经
问：友！同样在那里古代结集大长老们结集的第十韦罗遮尼经在何处、因何人、因何事而由谁如何宣说？
答：尊者！在迦曼陀（现今地名待考），因韦罗遮尼族女婆罗门而由优陀夷长老说。尊者！韦罗遮尼族女婆罗门对优陀夷长老说："尊者！什么存在时阿罗汉施设乐苦？什么不存在时阿罗汉不施设乐苦？"因这事，尊者！优陀夷长老说："姐妹！眼存在时阿罗汉施设乐苦，眼不存在时阿罗汉不施设乐苦。"等等如是说。
天臂品
时机经
问：友！在天臂品中时机经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在释迦族中名为天臂的释迦族聚落，因众多比丘而说："诸比丘！你们有所得，你们善得，你们已得住梵行的时机。"等等尊者！世尊如是说。
海品
钓钩喻经
问：友！在海品中第三钓钩喻经世尊在何处、因何人而宣说？
答：尊者！在王舍城耆婆庵罗园，因众多比丘而说："诸比丘！譬如钓师将有饵的钓钩投入深水池中。"等等世尊如是说。
火遍经
问：友！在六处品相应海品中古代结集大长老们结集的第八火遍经世尊因何人而如何宣说？
答：尊者！因众多比丘而说："诸比丘！我将为你们说火遍法门，且听。诸比丘！什么是火遍法门？诸比丘！宁可以炽燃、猛烈燃烧、发光的热铁棒烙眼根，不应于眼所识之色取随好相、取总相。"等等世尊如是说。
毒蛇品
第一木材堆喻经
问：友！在毒蛇品中古代结集大长老们结集的第四第一木材堆喻经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在拘睒弥恒河岸边，因众多比丘而说："诸比丘！你们看见那被恒河水流冲走的大木材堆吗？"等等世尊如是说。


Upacāravacanaṃ

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā orimatīrādīnaṃ upacāravacanānaṃ attho vitthārena vibhajitvā pakāsito.

Vissajjanā – orimaṃ tīranti kho bhikkhu channetaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ. Pārimaṃ tīranti kho bhikkhu channetaṃ bāhirānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ. Majjhe saṃsīdoti kho bhikkhu nandirāgassetaṃ adhivacanaṃ. Thale ussādoti kho bhikkhu asmimānassetaṃ adhivacananti evamādinā bhante bhagavatā tattha orimatīrādīnaṃ upacāravacanānaṃ attho vitthārena vibhajitvā pakāsito.

Pucchā – imasmiṃ kho pana āvuso sutte bhagavatā bhāsite visesato kassa kīdiso attho kathañca paṭiladdho.

Vissajjanā – imasmiṃ bhante sutte bhagavatā bhāsite visesato nandassa gopālakassa pabbajjā ca upasampadā ca yāva arahattāca visesato attho adhigato.

Labheyyāhaṃ bhante bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampadaṃ.

Tena hi tvaṃ nanda sāmikānaṃ gāvo niyyātehi.

Gamissanti bhante gāvo vacchagiddhiniyo.

Kiṃsukopamasutta

Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi aṭṭhamaṃ saṃgītaṃ kiṃsukopamasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sakkesu bhante kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme aññataraṃ kārakaṃ bhikkhuṃ ārabbha bhāsitaṃ. Aññataro bhante kārako bhikkhu cattāro khāṇāsave bhikkhū ñāṇadassanavisuddhaṃ pucchitvā asantuṭṭho tesaṃ bhikkhūnaṃ pañhāveyyākaraṇena yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca ‘‘kittāvatā nu kho bhante bhikkhuno dassanaṃ suvisuddhaṃ hotī’’ti. Tasmiṃ vatthusmiṃ ‘‘seyyathāpi bhikkhu purisassa kiṃsuko adiṭṭhapubbo assa, so yenaññataro puriso kiṃsukassa dassāvī tenupasaṅkameyyā’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Chappāṇakopamasutta

Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi dasamaṃ saṃgītaṃ chappāṇakopamasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sakkesuyeva bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘seyyathāpi, bhikkhave puriso arugatto pakkagatto saravanaṃ paviseyyā’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā asaṃvaro vitthārena vibhajitvā desito.

Vissajjanā – kathañca bhikkhave asaṃvaro hoti, idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe rūpe adhimuccati, appiyarūpe rūpe byāpajjati, anupaṭṭhitakāyassati ca viharati parittacetaso. Tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantīti evamādinā bhante bhagavatā tattha asaṃvaro vitthārena vibhajitvā desito.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā saṃvaro vibhajitvā vitthārena desito.

Vissajjanā – kathañca bhikkhave saṃvaro hoti, idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe rūpe nādhimuccati, appiyarūpe rūpe na byāpajjatīti, evamādinā bhante bhagavatā tattha saṃvaro vibhajitvā vitthārena desito.

Vedanāsaṃyutta

Daṭṭhabbasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena vedanāsaṃyutte pañcamaṃ daṭṭhabbasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.


譬喻语言
问：友！在那里世尊如何详细分别解说此岸等譬喻语言的意义？
答：尊者！世尊如是详细分别解说此岸等譬喻语言的意义说："诸比丘！'此岸'是六内处的同义语。'彼岸'是六外处的同义语。'中间沉没'是喜贪的同义语。'陆地漂走'是我慢的同义语。"等等。
问：友！当世尊说此经时，特别对谁有什么样的意义？如何获得？
答：尊者！当世尊说此经时，特别是难陀牧牛人获得出家、具足戒乃至阿罗汉果的殊胜意义。
"尊者！愿我能在世尊处获得出家，获得具足戒。"
"难陀！那么你要交还牛给主人们。"
"尊者！牛会回去的，因为它们贪恋小牛。"
花树喻经
问：友！同样在那里古代结集大长老们结集的第八花树喻经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在释迦族迦毗罗卫城（现今尼泊尔提罗拉科特）尼拘律园，因某位工匠比丘而说。尊者！某位工匠比丘问四位漏尽比丘关于智见清净，对那些比丘的问题解答不满意，便往诣世尊。到已对世尊说："尊者！比丘如何才有完全清净的见？"因这事，尊者！世尊说："比丘！譬如有人从未见过花树，他往诣一位见过花树的人。"等等如是说。
六种动物喻经
问：友！同样在那里古代结集大长老们结集的第十六种动物喻经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！也是在释迦族中，因众多比丘而说："诸比丘！譬如一个身有疮伤、溃烂的人进入芦苇林。"等等世尊如是说。
问：友！在那里世尊如何详细分别解说不防护？
答：尊者！世尊在那里如是详细分别解说不防护："诸比丘！云何是不防护？这里，诸比丘！比丘以眼见色后，于可爱之色执着，于不可爱之色嗔恚，住于不安立身念，心量狭小。他不如实了知那心解脱、慧解脱，在那里他生起的恶不善法不能完全灭尽。"等等。
问：友！在那里世尊如何详细分别解说防护？
答：尊者！世尊在那里如是详细分别解说防护："诸比丘！云何是防护？这里，诸比丘！比丘以眼见色后，于可爱之色不执着，于不可爱之色不嗔恚。"等等。
受相应
应见经
问：友！那位...乃至...正等正觉者在受相应中第五应见经在何处、因何人而如何宣说？


Vissajjanā – sakkesu bhante kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘tisso imā bhikkhave vedanā. Katamā tisso, sukhā vedanā dukkhāvedanā adukkhamasukhā vedanā. Sukhā bhikkhave vedanā dukkhato daṭṭhabbā, dukkhā vedanā sallato daṭṭhabbā, adukkhamasukhā vedanā aniccato daṭṭhabbā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Sukhā bhikkhave vedanā dukkhato daṭṭhabbā.

Yo sukhaṃ dukkhato addasa, dukkhamaddakkhi sallato;

Adukkhamasukhaṃ santaṃ, addakkhinaṃ aniccato.

Sa ve sammaddaso bhikkhu, parijānāti vedanā;

So vedanā pariññāya, diṭṭhe dhamme anāsavo;

Kāyassa bhedā dhammaṭṭho, saṅkhyaṃ nopeti vedagū.

Sallasutta

Pucchā – tattheva āvuso chaṭṭhaṃ sallasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sakkesu bhante kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘assutavā bhikkhave puthujjano sukhampi vedanaṃ vedayati, dukkhampi vedanaṃ vedayati, adukkhamasukhampi vedanaṃ vedayati. Sutavā bhikkhave ariyasāvako sukhampi vedanaṃ vedayati, dukkhampi vedanaṃ vedayati, adukkhamasukhampi vedanaṃ vedayati. Tatra bhikkhave ko viseso, ko adhippayāso, kiṃ nānākaraṇaṃ sutavato ariyabhāvakassa assutavatā puthujjanenā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Jambukhādakasaṃyutta

Nibbānapañhāsutta

Pucchā – jambukhādakasaṃyutte āvuso paṭhamaṃ nibbānapañhāsuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – magadhesu bhante nālakagāmake jambukhādakaṃ paribbājakaṃ ārabbha āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ. Jambukhādako bhante paribbājako āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca ‘‘nibbānaṃ nibbānanti āvuso sāriputta vuccati, katamaṃ nukho āvuso nibbāna’’nti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘yo kho āvuso rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo, idaṃ vuccati nibbāna’’nti evamādinā āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ.

Dhammavādīpañhāsutta

Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi tatiyaṃ saṃgītaṃ dhammavādīpañhāsuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – magadhesuyeva bhante nālakagāme jambukhādakaṃ paribbājakaṃ ārabbha āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ. Jambukhādako bhante paribbājako āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca ‘‘ke nu kho āvuso sāriputta loke dhammavādino, ke loke suppaṭipannā, ke loke sugatā’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘ye kho āvuso rāgappahānāya dhammaṃ desenti, dosappahānāya dhammaṃ desenti, mohappahānāya dhammaṃ desenti. Te loke dhammavādino’’ti evamādinā āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ.

Ke loke suppaṭipannā.

Ke loke sugatā.

Dukkarapañhāsutta

Pucchā – tattheva porāṇakehi dhammasaṃgāhaka mahātherehi pariyosānasuttabhāvena saṃgītaṃ dukkarapañhāsuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.


答：尊者！在释迦族迦毗罗卫城（现今尼泊尔提罗拉科特）尼拘律园，因众多比丘而说："诸比丘！有此三受。什么是三？乐受、苦受、不苦不乐受。诸比丘！乐受应从苦看，苦受应从箭看，不苦不乐受应从无常看。"等等世尊如是说。
"诸比丘！乐受应从苦看。"
"谁见乐为苦，见苦如毒箭；
见不苦不乐，寂静为无常。
如是正见比丘，遍知一切受；
遍知诸受已，现法无诸漏；
身坏住于法，知者不可数。"
箭经
问：友！同样在那里第六箭经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在释迦族迦毗罗卫城尼拘律园，因众多比丘而说："诸比丘！无闻凡夫感受乐受，感受苦受，感受不苦不乐受。诸比丘！多闻圣弟子也感受乐受，感受苦受，感受不苦不乐受。诸比丘！这里有什么区别，什么优劣，什么差异在多闻圣弟子与无闻凡夫之间？"等等世尊如是说。
阎浮食者相应
涅槃问经
问：友！在阎浮食者相应中第一涅槃问经在何处、因何人、因何事而由谁如何宣说？
答：尊者！在摩揭陀国那罗迦村，因阎浮食者游行者而由法将舍利弗长老说。尊者！阎浮食者游行者对舍利弗尊者说："友舍利弗！所说'涅槃，涅槃'，友！什么是涅槃？"因这事，法将舍利弗长老说："友！贪尽、嗔尽、痴尽，这称为涅槃。"等等如是说。
说法者问经
问：友！同样在那里古代结集大长老们结集的第三说法者问经在何处、因何人、因何事而由谁如何宣说？
答：尊者！也是在摩揭陀那罗迦村，因阎浮食者游行者而由法将舍利弗长老说。尊者！阎浮食者游行者对舍利弗尊者说："友舍利弗！世间上谁是说法者？谁是善行道者？谁是善逝？"因这事，法将舍利弗长老说："友！那些为断贪而说法，为断嗔而说法，为断痴而说法的人，他们是世间的说法者。"等等如是说。
"谁是世间善行道者？"
"谁是世间善逝？"
难行问经
问：友！同样由古代结集大长老们作为最后经而结集的难行问经在何处、因何人、因何事而由谁如何宣说？


Vissajjanā – magadhesuyeva nālakagāme jambukhādakaṃ paribbājakaṃ ārabbha āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ. Jambukhādako bhante paribbājako āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca ‘‘kiṃ nu kho āvuso sāriputta imasmiṃ dhammavinaye dukkara’’nti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘pabbajjā kho āvuso imasmiṃ dhammavinaye dukkarā’’ti evamādinā āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ.

Moggallānasaṃyutta

Sakkasutta

Pucchā – moggallānasaṃyutte āvuso dasamaṃ saṃgītaṃ sakkasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kena kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – devesu bhante tāvatiṃsesu sakkaṃ devānamindaṃ ārabbha ‘‘sādhu kho devānaminda buddhasaraṇagamanaṃ hoti, buddhasaraṇagamanahetu kho devānaminda evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti evamādinā bhante āyasmatā mahāmoggallānattherena bhāsitaṃ.

Cittasaṃyutta

Nigaṇṭhanāṭaputtasutta

Pucchā – cittasaṃyutte āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi aṭṭhamaṃ saṃgītaṃ nigaṇṭhanāṭaputtasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – macchikāsaṇḍe bhante nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ ārabbha cittena gahapatinā bhāsitaṃ. Nigaṇṭho bhante nāṭaputto cittaṃ gahapatiṃ etadavoca ‘‘saddahasi tvaṃ gahapati samaṇassa gotamassa atthi avitakko avicāro samādhi, atthi vitakkavicārānaṃ nirodho’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘na khvāhaṃ ettha bhante bhagavato saddhāya gacchāmi, atthi avitakko avicāro samādhi, atthi vitakkavicārānaṃ nirodho’’ti evamādinā cittena gahapatinā bhāsitaṃ.

Idaṃ bhavanto passantu.

Yāva ujuko cāyaṃ citto gahapati.

‘‘Ahaṃ kho bhante yāvadeva ākaṅkhāmi, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi’’ –

Idaṃ bhavanto passantu.

Acelakassapasutta

Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi navamaṃ saṃgītaṃ acelakassapasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – tattheva bhante macchikāsaṇḍe acelaṃ kassapaṃ ārabbha cittena gahapatinā bhāsitaṃ. Acelo bhante kassapo cittaṃ gahapatiṃ etadavoca ‘‘imehi pana te gahapati tiṃsamattehi vassehi atthi koci uttarimanussadhammo alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘gihinopi siyā bhante ahañhi bhante yāvadeva ākaṅkhāmi, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmī’’ti evamādinā cittena gahapatinā bhāsitaṃ.

Gāmaṇisaṃyutta

Caṇḍasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena gāmaṇisaṃyutte paṭhamaṃ caṇḍasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.


答：尊者！也是在摩揭陀那罗迦村，因阎浮食者游行者而由法将舍利弗长老说。尊者！阎浮食者游行者对舍利弗尊者说："友舍利弗！在此法律中什么是难行？"因这事，法将舍利弗长老说："友！在此法律中出家是难行。"等等如是说。
目犍连相应
帝释经
问：友！在目犍连相应中结集的第十帝释经在何处、因何人而由谁如何宣说？
答：尊者！在三十三天中，因天帝释而由大目犍连长老说："天帝！归依佛是善哉，因归依佛，天帝！如是此处某些众生身坏命终后往生善趣天界。"等等尊者！大目犍连长老如是说。
质多相应
尼乾陀若提子经
问：友！在质多相应中古代结集大长老们结集的第八尼乾陀若提子经在何处、因何人、因何事而由谁如何宣说？
答：尊者！在弥絺罗城，因尼乾陀若提子而由质多居士说。尊者！尼乾陀若提子对质多居士说："居士！你相信沙门瞿昙说'有无寻无伺的定，有寻伺的灭'吗？"因这事，质多居士说："尊者！我不因信世尊而接受，有无寻无伺的定，有寻伺的灭。"等等如是说。
"请看这个，诸位！"
"这位质多居士多么正直啊！"
"尊者！我只要愿意，离欲、离不善法，有寻有伺，由离生喜乐，成就并住于初禅。"
"请看这个，诸位！"
裸行迦叶经
问：友！同样在那里古代结集大长老们结集的第九裸行迦叶经在何处、因何人、因何事而由谁如何宣说？
答：尊者！也是在弥絺罗城，因裸行迦叶而由质多居士说。尊者！裸行迦叶对质多居士说："居士！在这三十余年中，你证得任何超人法、殊胜的圣智见或安乐住吗？"因这事，质多居士说："尊者！即使是在家人也可能有。尊者！我只要愿意，离欲、离不善法，有寻有伺，由离生喜乐，成就并住于初禅。"等等如是说。
村长相应
暴恶经
问：友！那位...乃至...正等正觉者在村长相应中第一暴恶经在何处、因何人、因何事而如何宣说？


Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante caṇḍaṃ gāmaṇiṃ ārabbha bhāsitaṃ. Caṇḍo bhante gāmaṇi bhagavantaṃ etadavoca ‘‘ko nu kho bhante hetu ko paccayo, yena midhekacco caṇḍo caṇḍotveva saṅkhaṃ gacchati. Ko pana bhante hetu ko paccayo, yena midhekacco sorato soratotveva saṅkhaṃ gacchatī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘idha gāmaṇi ekaccassa rāgo appahīno hoti, rāgassa appahīnattā pare kopenti, parehi kopiyamāno kopaṃ pātukaroti, so caṇḍotveva saṅkhaṃ gacchatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Khettūpamasutta

Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi sattamaṃ saṃgītaṃ khettūpamasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – nāḷandāyaṃ bhante pāvārikambavane asibandhakaputtaṃ gāmaṇiṃ ārabbha bhāsitaṃ. Asibandhakaputto bhante gāmaṇi bhagavantaṃ etadavoca ‘‘nanu bhante bhagavā sabbapāṇabhūtahitānukampī viharatīti. Evaṃ gāmaṇi tathāgato sabbapāṇabhūtahitānukampī viharatīti. Atha kiñcarahi bhante bhagavā ekaccānaṃ sakkaccaṃ dhammaṃ deseti, ekaccānaṃ no tathā sakkaccaṃ dhammaṃ desetī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘tena hi gāmaṇi taññevettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya, tathā naṃ byākareyyāsī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Saṅkhadhamasutta

Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhaka mahātherehi aṭṭhamaṃ saṃgītaṃ saṅkhadhamasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – nāḷandāyaṃyeva bhante pāvārikambavane asibandhakaputtaṃ gāmaṇiṃ nigaṇṭhasāvakaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Bhagavā bhante asibandhakaputtaṃ gāmaṇiṃ nigaṇṭhasāvakaṃ etadavoca ‘‘kathaṃ nu kho gāmaṇi nigaṇṭho nāṭaputto sāvakānaṃ dhammaṃ desetī’’ti. Evaṃ kho bhante nigaṇṭho nāṭaputto sāvakānaṃ dhammaṃ deseti ‘‘yo koci pāṇaṃ atipāteti, sabbo so āpāyiko nerayiko. (Peyyāla) yaṃbahulaṃ yaṃbahulaṃ viharati, tena tena nīyatī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘yaṃbahulaṃ yaṃbahulañca gāmaṇi viharati, tena tena nīyati, evaṃ sante na koci āpāyiko nerayiko bhavissati, yathā nigaṇṭhassa nāṭaputtassa vacana’’nti evaṃ kho bhagavatā saṃkhittena bhāsitaṃ.

Yaṃ bahulavāda

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā yaṃbahulavāde doso pakāsito.

Vissajjanā – taṃ kiṃ maññasi gāmaṇi, yo so puriso pāṇātipātī rattiyā vā divasassa vā samayāsamayaṃ upādāya katamo bahutaro samayo yaṃ vāso pāṇamatipāteti. Yaṃ vā so pāṇaṃ nātipātetīti evamādinā bhante tattha bhagavatā asibandhakaṃ nigaṇṭhanāṭaputtassa sāvakaṃ gāmaṇiṃ pucchitvā pucchitvā yaṃbahulavāde doso pakāsito.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā anekaṃsa vipākakammassa ekaṃ savipākavāde doso pakāsito.

Vissajjanā – idha gāmaṇi ekacco satthā evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhi yo koci pāṇamatipāteti, sabbo so āpāyiko nerayikoti evamādinā bhante tattha bhagavatā anekaṃsa kammavipākassa ekaṃsavipākavāde doso vitthāretvā pakāsito.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā yathādhammasāsane guṇovibhajitvā pakāsito.


答：尊者！在舍卫城，因暴恶村长而说。尊者！暴恶村长对世尊说："尊者！以何因何缘，这里某些人被称为'暴恶'？尊者！又以何因何缘，这里某些人被称为'温和'？"因这事，世尊说："村长！这里某人未断贪，因未断贪而他人令他生气，被他人令生气时显现愤怒，他被称为'暴恶'。"等等如是说。
田地喻经
问：友！同样在那里古代结集大长老们结集的第七田地喻经在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在那烂陀城芒果园，因持剑氏子村长而说。尊者！持剑氏子村长对世尊说："尊者！世尊不是住于慈愍一切众生吗？是的，村长！如来住于慈愍一切众生。那么尊者！为何世尊对某些人恭敬说法，对某些人不如此恭敬说法呢？"因这事，世尊说："那么村长！我反问你，你觉得如何就如何回答。"等等如是说。
吹螺经
问：友！同样在那里古代结集大长老们结集的第八吹螺经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！也是在那烂陀城芒果园，因尼乾子弟子持剑氏子村长而说。尊者！世尊对尼乾子弟子持剑氏子村长说："村长！尼乾陀若提子如何对弟子们说法？"尊者！尼乾陀若提子如是对弟子们说法："凡杀生者，一切都是地狱众。(略去中间)随人多作何业，即以此业牵引。"因这事，世尊简要说："村长！如果随人多作何业即以此业牵引，如此则无人会是地狱众，如尼乾陀若提子所说。"
多作说
问：友！在那里世尊如何显示多作说的过失？
答：尊者！在那里世尊问持剑氏尼乾子弟子村长显示多作说的过失说："村长！你怎么认为，那个杀生的人，不论昼夜，就时间而言，他杀生的时间多还是不杀生的时间多？"等等。
问：友！在那里世尊如何显示非决定果报业定果报说的过失？
答：尊者！在那里世尊详细显示非决定果报业定果报说的过失说："村长！这里某些导师如是说，如是见:'凡杀生者，一切都是地狱众。'"等等。
问：友！在那里世尊如何分别显示如法教的功德？


Vissajjanā – idha pana gāmaṇi tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaropurisa dammasārathi satthādevamanussānaṃ buddho bhagavā, so anekapariyāyena pāṇātipātaṃ garahati vigarahati. ‘‘Pāṇātipātā viramathā’’ti cāhāti evamādinā bhante bhagavatā tattha yathādhammasāsane guṇo vitthāretvā pakāsito.

Bhadrakasutta

Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi ekādasamaṃ saṃgītaṃ bhadrakasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – mallesu bhante uruvelakappenāma mallānaṃ nigame bhadrakaṃ gāmaṇiṃ ārabbha bhāsitaṃ. Bhadrako bhante gāmaṇi bhagavantaṃ etadavoca ‘‘sādhu me bhante bhagavā dukkhassa samudayañca atthaṅgamañca desetū’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘ahañce te gāmaṇi atītamaddhānaṃ ārabbha dukkhassa samudayañca atthaṅgamañca deseyyaṃ ‘evaṃ ahosi atītamaddhāna’nti. Tatra te siyā kaṅkhā siyā vimatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Sādhu me bhante bhagavā dukkhassa

Samudayañca atthaṅgamañca desetu–

‘‘Taṃ kiṃ maññasi gāmaṇi, atthi uruvelakappe manussā’’ –

Rāsiyasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena gāmaṇisaṃyutte dvādasamaṃ saṃgītaṃ rāsiyasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – mallesu bhante uruvelakappenāma mallānaṃ nigame rāsiyaṃ gāmaṇiṃ ārabbha bhāsitaṃ. Rāsiyo bhante gāmaṇi bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadadoca ‘‘sutaṃ me bhante ‘samaṇo gotamo sabbaṃ tapaṃ garahati, sabbaṃ tamassiṃ lūkhajīviṃ ekaṃsena upavadati upakkosatī’’ti. Ye te bhante evamāhaṃsu ‘samaṇo gotamo sabbaṃ tapaṃ garahati, sabbaṃ tapassiṃ lūkhajīviṃ ekaṃsena upavadati upakkosatī’’ti. Kacci te bhante bhagavato vuttavādino, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṃ byākarontī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ye te gāmaṇi evamāhaṃsu ‘‘samaṇo gotamo sabbaṃ tapaṃ garahati, sabbaṃ tapassiṃ lūkhajīviṃ ekaṃsena upavadati upakkosatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā garahitabbāgarahitabbā kāmabhogino vitthārena vibhajitvā pakāsitā.

Vissajjanā – tayo kho me gāmaṇi kāmabhogino santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo. Idha gāmaṇi ekacco kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena na attānaṃ sukheti na pīṇeti, na saṃvibhajati na puññāni karotīti evamādinā bhante tattha bhagavatā garahitabbāgarahitabbā kāmabhogino vitthārena vibhajitvā pakāsitā.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā garahitabbāgarahitabbā tapassino lūkhajīvino vitthārena vibhajitvā pakāsitā.


答：尊者！"村长！这里如来出现于世间，是阿罗汉、正等正觉、明行具足、善逝、世间解、无上调御丈夫、天人师、佛、世尊，他以种种方式呵责杀生、诃责杀生，说'你们要远离杀生。'"等等尊者！世尊在那里如是详细显示如法教的功德。
贤善经
问：友！同样在那里古代结集大长老们结集的第十一贤善经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在摩罗族优楞伽城（现今地名待考），因贤善村长而说。尊者！贤善村长对世尊说："尊者！请世尊为我说苦的生起和灭尽。"因这事，世尊说："村长！如果我对你说关于过去时的苦的生起和灭尽，说'过去时是这样的'，你会有疑惑，会有犹豫。"等等如是说。
"尊者！请世尊为我说苦的
生起和灭尽。"
"村长！你怎么认为，优楞伽城有人吗？"
罗私耶经
问：友！那位...乃至...正等正觉者在村长相应中结集的第十二罗私耶经在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在摩罗族优楞伽城，因罗私耶村长而说。尊者！罗私耶村长往诣世尊，到已说："尊者！我听说'沙门瞿昙呵责一切苦行，一概诃骂、呵责一切苦行者、粗糙生活者。'尊者！那些这样说'沙门瞿昙呵责一切苦行，一概诃骂、呵责一切苦行者、粗糙生活者'的人，他们是否说世尊真实语，不以虚妄诽谤世尊，如法解说法？"因这事，世尊说："村长！那些这样说'沙门瞿昙呵责一切苦行，一概诃骂、呵责一切苦行者、粗糙生活者'的人。"等等如是说。
问：友！在那里世尊如何详细分别显示应呵责和不应呵责的欲乐享受者？
答：尊者！在那里世尊详细分别显示应呵责和不应呵责的欲乐享受者说："村长！有三种欲乐享受者存在于世间。哪三种？村长！这里某欲乐享受者以非法暴力求财，以非法暴力求得财后，不使自己快乐，不使自己满足，不分享，不作功德。"等等如是说。
问：友！在那里世尊如何详细分别显示应呵责和不应呵责的苦行者、粗糙生活者？


Vissajjanā – tayo me gāmaṇi tapassino lūkhajīvino santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo. Idha gāmaṇī ekacco tapassī lūkhajīvī saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti ‘‘appeva nāma kusalaṃ dhammaṃ adhigaccheyyaṃ, appeva nāma uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikareyya’’nti, so attānaṃ ātāpeti paritāpeti, kusalañca dhammaṃ nādhigacchati, uttari ca manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ na sacchikarotīti evamādinā bhante tattha bhagavatā garahitabbāgarahitabbā tapassino lūkhajīvino vitthārena vibhajitvā pakāsitā.

Abyākatasaṃyutta

Khemāsutta

Pucchā – abyākatasaṃyutte panāvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhaka mahātherehi paṭhamaṃ saṃgītaṃ khemāsuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ. Kathañca taṃ bhagavatāpi puna bhāsitaṃ.

Vissajjanā – antarā ca bhante sāvatthiṃ antarā ca sāketaṃ toraṇavatthusmiṃ padese rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ ārabbha khemāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ. Rājā bhante pasenadi kosalo yena khemā bhikkhunī tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho bhante rājā pasenadikosalo khemaṃ bhikkhuniṃ etadavoca ‘‘kiṃ nukho ayye hoti tathāgato paraṃmaraṇā’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘abyākataṃ kho etaṃ mahārāja bhagavatā hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti evamādinā khemāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ. Bhagavatā ca bhante aparena samayena raññā pasenadikosalena puṭṭhena evameva puna bhāsitaṃ.

Kiṃ panayye nahoti tathāgato paraṃ maraṇā.

Kutūhalasālāsutta

Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi navamaṃ saṃgītaṃ kutūhalasālāsuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – vesāliyaṃ bhante vacchagottaṃ paribbājakaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Vacchagotto bhante paribbājako bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ‘‘purimāni bho gotama divasāni purimatarāni sambahulānaṃ nānātitthiyānaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ paribbājakānaṃ kutūhalasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarakathā udapādī’’ti evamādikaṃ vacanaṃ avoca. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘alañhi te vaccha kaṅkhituṃ, alaṃ vicikicchituṃ. Kaṅkhanīye ca pana te ṭhāne vicikicchā uppannā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Mahāvaggasaṃyuttapāḷi

Avijjāvagga

Upaḍḍhasutta

Pucchā – mahāvaggasaṃyutte panāvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi dutiyaṃ saṃgītaṃ upaḍḍhasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sakkesu bhante sakkare nāma sakyānaṃ nigame āyasmantaṃ ānandattheraṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante ānandatthero bhagavantaṃ etadavoca ‘‘upaḍḍhamidaṃ bhante brahmacariyaṃ yadidaṃ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘mā hevaṃ ānanda, mā hevaṃ ānanda, sakalamevidaṃ ānanda brahmacariyaṃ yadidaṃ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Mamaṃ hi ānanda kalyāṇamittaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti.


答：尊者！"村长！有三种苦行者、粗糙生活者存在于世间。哪三种？村长！这里某苦行者、粗糙生活者因信从家出家成为无家者，想'也许我能证得善法，也许我能证得超人法、足以成为圣者的殊胜智见'，他使自己苦恼、极度苦恼，却不证得善法，也不证得超人法、足以成为圣者的殊胜智见。"等等尊者！世尊在那里如是详细分别显示应呵责和不应呵责的苦行者、粗糙生活者。
无记相应
翅摩经
问：友！在无记相应中古代结集大长老们结集的第一翅摩经在何处、因何人、因何事而由谁如何宣说？世尊又如何重说？
答：尊者！在舍卫城与娑鸡多城之间的门柱处，因憍萨罗国波斯匿王而由比丘尼翅摩说。尊者！波斯匿王往诣比丘尼翅摩，到已礼敬，坐于一边。坐于一边的波斯匿王对比丘尼翅摩说："尊者！如来死后存在吗？"因这事，比丘尼翅摩说："大王！世尊未记说'如来死后存在。'"等等如是说。尊者！后来世尊也同样对波斯匿王的提问如是重说。
"尊者！那么如来死后不存在吗？"
讲堂经
问：友！同样在那里古代结集大长老们结集的第九讲堂经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在毗舍离城，因婆蹉种游行者而说。尊者！婆蹉种游行者往诣世尊，到已说："乔达摩先生！前些日子，许多不同派别的沙门、婆罗门、游行者在讲堂中集会坐着时，生起这样的谈论。"等等。因这事，世尊说："婆蹉！你足以怀疑，足以犹豫。在应怀疑处生起了你的犹豫。"等等如是说。
大品相应
无明品
半经
问：友！在大品相应中古代结集大长老们结集的第二半经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在释迦族萨卡罗城，因阿难长老而说。尊者！阿难长老对世尊说："尊者！这梵行生活的一半就是善知识、善伴侣、善交友。"因这事，世尊说："阿难！不要这样说，阿难！不要这样说。阿难！这整个梵行生活就是善知识、善伴侣、善交友。"等等如是说。
"阿难！因为依止我这善知识，生死法的众生从生解脱。"


Bojjhaṅgasaṃyutta

Kuṇḍaliyasutta

Pucchā – bojjhaṅgasaṃyutte panāvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi chaṭṭhaṃ saṃgītaṃ kuṇḍaliyasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sākete bhante añjanavane migadāye kuṇḍaliyaṃ paribbājakaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Kuṇḍaliyo bhante paribbājako bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ‘‘ahamasmi bho gotama ārāmanissayī parisāvacaro, tassa mayhaṃ bho gotama pacchābhattaṃ bhuttapātarāsassa ayamācāro hoti ārāmena ārāmaṃ uyyānena uyyānaṃ anucaṅkamāmi anuvicarāmi, so tattha passāmi eke samaṇabrāhmaṇe itivādappamokkhānisaṃsañceva kathaṃ kathante upārambhānisaṃsañca, bhavaṃ pana gotamo kimānisaṃso viharatī’’ti etaṃ vacanaṃ avoca. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘vijjāvimuttiphalānisaṃso kho kuṇḍaliya tathāgato viharatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Paṭhama gilānasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavvatā jānatā…pe… sammāsambuddhena bojjhaṅgasaṃyutte dutiye gilānavagge paṭhamagilānasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante pippaliguhāyaṃ āyasmantaṃ mahākassapattheraṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante mahākassapatthero pippaliguhāyaṃ viharati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho bhante bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahākassapo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi, nisajja kho bhagavā āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavoca– ‘‘kacci te kassapa khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti, paṭikkamosānaṃ paññāyati no abhikkamoti. Na me bhante khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamo’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘sattime kassapa bojjhaṅgā mayā sammadakkhātā bhāvitā bahulīkatā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattantī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Udāyisutta

Pucchā – tattheva āvuso tatiye udāyivagge porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi dasamaṃ saṃgītaṃ udāyisuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sumbhesu bhante setakenāma sumbhānaṃ nigame āyasmantaṃ udāyittheraṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante udāyitthero bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ‘‘acchariyaṃ bhante, abbhutaṃ bhante, yāva bahukatañca me bhante bhagavati pemañca gāravo ca hirī ca ottappañcāti evamādikaṃ vacanaṃ avoca. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘sādhu sādhu udāyi eso hi te udāyi maggo paṭiladdho. Yo te bhāvito bahulīkato, tathā tathā viharantaṃ tathattāya upanessati, yathā tvaṃ ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānissatī’’ti. Evaṃ kho bhagavatā bhāsitaṃ.

Satipaṭṭhānasaṃyutta

Satisutta

Pucchā – satipaṭṭhānasaṃyutte āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhaka mahātherehi dutiyaṃ saṃgītaṃ satisuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ kārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – vesāliyaṃ bhante ambapālivane sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘sato bhikkhave bhikkhu vihareyya sampajāno ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.


菩提分相应
昆达利耶经
问：友！在菩提分相应中古代结集大长老们结集的第六昆达利耶经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在娑鸡多安阇那林鹿苑，因昆达利耶游行者而说。尊者！昆达利耶游行者往诣世尊，到已说："乔达摩先生！我是依止园林、随众而行者。乔达摩先生！我在午饭后吃完早餐时有这样的习惯：从一个园林到另一个园林，从一个花园到另一个花园漫步徘徊。在那里我看见一些沙门、婆罗门谈论以争论解脱为利益、以诽谤为利益的话。那么乔达摩先生住于何种利益？"因这事，世尊说："昆达利耶！如来住于明与解脱果的利益。"等等如是说。
第一病者经
问：友！那位知者...乃至...正等正觉者在菩提分相应病品中第一病者经在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在王舍城毕钵罗洞，因大迦叶长老而说。尊者！大迦叶长老住在毕钵罗洞，病苦、重病。那时，世尊在傍晚从独处起来，往诣大迦叶尊者，到已坐在准备好的座位上。坐下后世尊对大迦叶尊者说："迦叶！你可忍受吗？可维持吗？痛苦的感受减退不增长吗？可见减退不见增长吗？""尊者！我不能忍受，不能维持，剧烈的痛苦增长不减退，可见增长不见减退。"因这事，世尊说："迦叶！这七觉支是我正说的，修习、多修能导向证智、正觉、涅槃。"等等如是说。
优陀夷经
问：友！同样在那里第三优陀夷品中古代结集大长老们结集的第十优陀夷经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在僧伽国舍都迦城，因优陀夷长老而说。尊者！优陀夷长老往诣世尊，到已说："尊者！稀有啊！尊者！未曾有啊！尊者！我对世尊有多少爱、敬、惭、愧啊！"等等。因这事，世尊说："善哉！善哉！优陀夷！这确是你获得的道路。当你修习、多修时，会使你住于如是状态，你将了知'生已尽，梵行已立，所作已办，不受后有。'"世尊如是说。
念处相应
念经
问：友！在念处相应中古代结集大长老们结集的第二念经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在毗舍离庵婆波利园，因众多比丘而说："诸比丘！比丘应住于念、正知，这是我们对你们的教诫。"等等世尊如是说。


Sālasutta

Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi catutthaṃ saṃgītaṃ sālasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – kosalesu bhante sālāyanāma kesalānaṃ brāhmaṇagāme sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘ye te bhikkhave bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ, te vo bhikkhave bhikkhū catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvanāya samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Sakuṇagghisutta

Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi chaṭṭhaṃ saṃgītaṃ sakuṇagghisuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘bhūtapubbaṃ bhikkhave sakuṇagghi lāpaṃ sakuṇaṃ sahasā ajjhappattā aggahesi. Atha kho bhikkhave lāpo sakuṇo sakuṇagghiyā hariyamāno evaṃ paridevasi mayamevamha alakkhikā, mayaṃ appapuññā, ye mayaṃ agocare carimha paravisaye, sacejja mayaṃ gocare careyyāma sake pettike visaye, na myāhaṃ sakuṇagghi alaṃ abhavissa yadidaṃ yuddhāyā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Mayamevamha alakkhikā, mayaṃ appapuññā.

Ko pana te lāpa gocaro sako pettiko visayo.

Yadidaṃ naṅgalakaṭṭhakaraṇaṃ leḍḍuṭṭhānaṃ.

Ehi kho dāni me sakuṇagghi, ehi kho dāni me sakuṇagghi,

(Dāruguḷoviya vinivattitvā tasseva leḍḍussa antare paccupādi. Aṭṭhakathā)

Evañhi taṃ bhikkhave hoti yo agocare carati paravisaye.

Tasmātiha bhikkhave mā agocare carittha paravisaye.

Gocare bhikkhave caratha sake pettike visaye.

Gocare bhikkhave carataṃ sake pettike visaye na lacchati māro otāraṃ, na lacchati māro ārammaṇaṃ.

Bhikkhunupassayasutta

Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi dasamaṃ saṃgītaṃ bhikkhunupassayasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmantaṃ ānandattheraṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante ānando yāvattako ahosi bhikkhunīhi saddhiṃ kathāsallāpo taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘evametaṃ ānanda, evametaṃ ānanda, yohi koci ānanda bhikkhu vā bhikkhunī vā catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto viharati, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ uḷāraṃ pubbenāparaṃ visesaṃ sañjānissatī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Cundasutta

Pucchā – tattheva āvuso dutiye nālandavagge porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi tatiyaṃ saṃgītaṃ cundasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.


娑罗经
问：友！同样在那里古代结集大长老们结集的第四娑罗经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在憍萨罗国娑罗婆罗门村，因众多比丘而世尊说："诸比丘！那些新出家、最近来到此法律的新比丘们，你们应当劝导、安置、建立他们于四念处的修习。"等等尊者！世尊如是说。
鹰经
问：友！同样在那里古代结集大长老们结集的第六鹰经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因众多比丘而世尊说："诸比丘！从前有只鹰突然扑向一只鹌鹑并抓住它。诸比丘！那只鹌鹑被鹰带走时这样悲叹：'我们真是不幸，我们福德很少，因为我们在非行处、他人境界中游行。如果今天我们在自己祖传的境界中游行，这只鹰就不能胜过我在战斗中。'"等等世尊如是说。
"我们真是不幸，我们福德很少。"
"鹌鹑啊！什么是你的行处、你的祖传境界？"
"就是这被犁翻的土地，土块堆积处。"
"来吧，鹰！来吧，鹰！"
(像木块一样转身回到那土块中间站立。注释书)
"诸比丘！这就是在非行处、他人境界中游行的下场。"
"所以诸比丘！不要在非行处、他人境界中游行。"
"诸比丘！要在行处、自己祖传的境界中游行。"
"诸比丘！在行处、自己祖传的境界中游行时，魔罗得不到机会，得不到对象。"
比丘尼住处经
问：友！同样在那里古代结集大长老们结集的第十比丘尼住处经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因阿难长老而说。尊者！阿难将他与比丘尼们的所有交谈都报告给世尊。因这事，世尊说："阿难！确实如此，阿难！确实如此。阿难！任何比丘或比丘尼住于善建立心于四念处，他可期待将证得殊胜的前后差别。"等等如是说。
周陀经
问：友！同样在那里第二那烂陀品中古代结集大长老们结集的第三周陀经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？


Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmantaṃyeva ānandattheraṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante ānandatthero cundena samaṇuddesena saddhiṃ yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho bhante āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca ‘‘ayaṃ bhante cundo samaṇuddeso evamāha ‘āyasmā bhante sāriputto parinibbuto, idamassa pattacīvara’nti. Api ca me bhante madhurakajāto viya kāyo, disāpi me na pakkhāyanti, dhammāpi maṃ nappaṭibhanti ‘āyasmā sāriputto parinibbuto’ti sutvā’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘kiṃ nu kho te ānanda sāriputto sīlakkhandhaṃ vā ādāya parinibbuto, samādhikkhandhaṃ vā, paññākkhandhaṃvā, vimuttikkhandhaṃvā, vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ vā ādāya parinibbuto’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Ayaṃ bhante cundosamaṇuddeso evamāha.

Tasmātihānanda attadīpā viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā.

Bāhiyasutta

Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi pañcamaṃ saṃgītaṃ bāhiyasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmantaṃ bāhiyaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante bāhiyo bhagavantaṃ etadavoca ‘‘sādhu me bhante bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyya’’nti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘tasmātiha tvaṃ bāhiya ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādikusalānaṃ dhammānaṃ, sīlañca suvisuddhaṃ diṭṭhica ujukā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Sīlaṭṭhitivagga

Ciraṭṭhitisutta

Pucchā – tattheva āvuso tatiye sīlaṭṭhitivagge porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi dutiyaṃ saṃgītaṃ ciraṭṭhitisuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – pāṭaliputte bhante āyasmantaṃ bhaddaṃ ārabbha āyasmatā ānandattherena dhammabhaṇḍāgārikena bhāsitaṃ. Āyasmā bhante bhaddo sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā ānando tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca ‘‘ko nu kho āvuso ānanda hetu ko paccayo, yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti, ko panāvuso ānanda hetu ko paccayo, yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘sādhu sādhu āvuso bhadda, bhaddako kho te āvuso bhadda ummaṅgo’’ti evamādinā āyasmatā ānandattherena dhammabhaṇḍāgārikena bhāsitaṃ.

Bhaddako te āvuso bhadda ummaṅgo.

‘‘Catunnaṃ kho āvuso satipaṭṭhānānaṃ abhāvitattā abahulīkatattā tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hotī’’ –

Sirivaḍḍhasutta

Pucchā – tassāvuso bhagavatā arahato sammāsambuddhassa pāvacanasamudayabhūtāya mahāvaggapāḷiyā satipaṭṭhānasaṃyutte sīlaṭṭhitivagge navamaṃ sirivaḍḍhasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.


答：尊者！在舍卫城，因阿难长老而说。尊者！阿难长老与沙门学童周陀一起往诣世尊。到已礼敬世尊，坐于一边。尊者！坐于一边的阿难对世尊说："尊者！这位沙门学童周陀这样说:'舍利弗尊者已般涅槃，这是他的衣钵。'尊者！而且听到'舍利弗尊者已般涅槃'时，我的身体像麻木一样，方向也不明显，法也不现前。"因这事，世尊说："阿难！舍利弗带走了戒蕴而般涅槃吗？或带走定蕴、慧蕴、解脱蕴、解脱知见蕴而般涅槃吗？"等等如是说。
"尊者！这位沙门学童周陀这样说。"
"因此阿难！要以自己为洲，以自己为归依，不以他人为归依，以法为洲，以法为归依，不以他人为归依。"
婆醯耶经
问：友！同样在那里古代结集大长老们结集的第五婆醯耶经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因婆醯耶尊者而说。尊者！婆醯耶尊者对世尊说："尊者！请世尊为我简要说法，我听闻世尊之法后，将独处、远离、不放逸、热心、专注而住。"因这事，世尊说："因此婆醯耶！你应先净化善法之初。什么是善法之初？戒善清净及正直见。"等等如是说。
戒住品
久住经
问：友！同样在那里第三戒住品中古代结集大长老们结集的第二久住经在何处、因何人、因何事而由谁如何宣说？
答：尊者！在巴连弗城(今印度巴特那)，因跋陀尊者而由法藏师阿难长老说。尊者！跋陀尊者在傍晚从独处起来往诣阿难尊者，到已对阿难尊者说："友阿难！以何因何缘，如来般涅槃后正法不久住？又友阿难！以何因何缘，如来般涅槃后正法久住？"因这事，法藏师阿难长老说："善哉！善哉！友跋陀！你的探询很好。"等等如是说。
"友跋陀！你的探询很好。"
"友！因为不修习、不多修四念处，如来般涅槃后正法不久住。"
尸利跋陀经
问：友！在那位阿罗汉、正等正觉者的教法集成的大品中念处相应戒住品第九尸利跋陀经在何处、因何人、因何事而由谁如何宣说？


Vissajjanā – rājagahe bhante sirivaḍḍhaṃ gahapatiṃ ārabbha āyasmatā ānandattherena dhammabhaṇḍāgārikena bhāsitaṃ. Sirivaḍḍho bhante gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Athakho bhante āyasmā ānando yenasirivaḍḍhassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi . Nisajja kho āyasmā ānando sirivaḍḍhaṃ gahapatiṃ etadavoca ‘‘kacci te gahapati khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti, paṭikkamosānaṃ paññāyati no abhikkamo’’ti. Na me bhante khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamo’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘tasmātiha te gahapati evaṃ sikkhitabbaṃ ‘kāye kāyānupassī viharissāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā domanassaṃ. Vedanāsu. Citte. Dhammesu dhammānupassī viharissāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā domanassa’nti. Evañhi te gahapati sikkhitabba’’nti. Evaṃ kho āyasmatā ānandattherena dhammabhaṇḍāgārikena bhāsitaṃ.

Iddhipādasaṃyutta

Moggallānasutta

Pucchā – iddhipādasaṃyutte āvuso catutthaṃ moggallānasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ. Sambahulā bhante bhikkhū heṭṭhāmigāramātupāsāde viharanti uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā bhantacittā pākatindriyā. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ te bhikkhū saṃvejetvā ‘‘kiṃ nu tumhe bhikkhave saṃviggā lomahaṭṭhajātā ekamantaṃ ṭhitā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho.

Nivātañca vata.

Ayañca migāramātupāsādo gambhīranemo.

Tumheva kho bhikkhave saṃvejetukāmena moggallānena bhikkhunā pādaṅguṭṭhakena migāramātupāsādo saṅkampito sampakampito sampadhālito.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamesaṃ dhammānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṃ mahiddhiko evaṃ mahānubhāvo.

Anuruddhasaṃyutta

Bāḷhagilānasutta

Pucchā – anuruddhasaṃyutte āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi dasamaṃ saṃgītaṃ bāḷhaginānasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha āyasmatā anuruddhattherena bhāsitaṃ. Sambahulā bhante bhikkhū āyasmantaṃ anuruddhaṃ ābādhikaṃ dukkhitaṃ bāḷhagilānaṃ etadavocuṃ ‘‘katamenāyasmato anuruddhassa vihārena viharato uppannā sārīrikā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhantī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘catūsu kho me āvuso satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittassa viharato uppannā sārīrikā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhantī’’ti evamādinā āyasmatā anuruddhattherena bhāsitaṃ.

Ānāpānasaṃyutta

Mahākappinasutta

Pucchā – ānāpānasaṃyutte āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi sattamaṃ saṃgītaṃ mahākappinasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.


答：尊者！在王舍城，因尸利跋陀居士而由法藏师阿难长老说。尊者！尸利跋陀居士病苦、重病。那时，尊者！阿难尊者往诣尸利跋陀居士的住处，到已坐在准备好的座位上。坐下后阿难尊者对尸利跋陀居士说："居士！你可忍受吗？可维持吗？痛苦的感受减退不增长吗？可见减退不见增长吗？""尊者！我不能忍受，不能维持，剧烈的痛苦增长不减退，可见增长不见减退。"因这事，法藏师阿难长老说："因此居士！你应当如是学：'我将于身随观身而住，热心、正知、具念，调伏世间的贪忧。于受...于心...于法随观法而住，热心、正知、具念，调伏世间的贪忧。'居士！你应当如是学。"法藏师阿难长老如是说。
神足相应
目犍连经
问：友！在神足相应中第四目犍连经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因众多比丘而说。尊者！众多比丘住在弥迦罗母讲堂下，举止傲慢、自负、轻浮、多言、语散乱、失念、不正知、不专注、心散乱、诸根不守护。因这事，世尊对目犍连尊者使那些比丘警惕后说："比丘们！你们为何警惕、毛骨竖立地站在一边？"等等如是说。
"希有啊！未曾有啊！"
"确实有灵验。"
"这弥迦罗母讲堂深根基。"
"比丘们！目犍连比丘想要警惕你们，以脚趾震动、摇动、震撼弥迦罗母讲堂。"
"比丘们！你们怎么想？因修习、多修何法，目犍连比丘有如此大神通、大威力？"
阿那律相应
重病经
问：友！在阿那律相应中古代结集大长老们结集的第十重病经在何处、因何人、因何事而由谁如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因众多比丘而由阿那律长老说。尊者！众多比丘对病苦、重病的阿那律尊者说："阿那律尊者住于何种住处，使已生起的身体痛苦感受不能制伏其心？"因这事，阿那律长老说："友们！我住于善建立心于四念处，使已生起的身体痛苦感受不能制伏其心。"等等如是说。
入出息相应
摩诃劫宾经
问：友！在入出息相应中古代结集大长老们结集的第七摩诃劫宾经世尊在何处、因何人而如何宣说？


Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘passatha no tumhe bhikkhave etassa bhikkhuno kāyassa iñjitattaṃ vā phanditabbaṃ vā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Icchānaṅgalasutta

Pucchā – tattheva āvuso dutiyavagge paṭhamaṃ icchānaṅgalasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – icchānaṅgale bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘sace kho bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ ‘katame nāvuso vihārena samaṇo gotamo vassāvāsaṃ bahulaṃ vihāsī’ti. Evaṃ puṭṭhā tumhe bhikkhave tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha ānāpānassatisamādhinā kho āvuso bhagavā vassāvāsaṃ bahulaṃ vihāsī’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Sotāpattisaṃyutta

Cakkavattirājasutta

Pucchā – sotāpattisaṃyutte āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi paṭhamaṃ saṃgītaṃ cakkavattirājasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘kiñcāpi bhikkhave rājā cakkavattī catunnaṃ dīpānaṃ issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kāretvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ, so tattha nandane vane accharāsaṅghaparivuto dibbehi ca pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti so catūhi dhammehi asamannāgato, atha kho so aparimuttova nirayā, aparimutto tiracchānayoniyā, aparimutto pettivisayā, aparimutto apāyaduggativinipātā’’ti evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Dīghāvu upāsakasutta

Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi tatiyaṃ saṃgītaṃ dīghāvuupāsakasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante dīghāvuṃ upāsakaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Bhagavā bhante dīghāvuṃ upāsakaṃ ābādhikaṃ dukkhitaṃ bāḷhagilānaṃ etadavoca ‘‘kacci te dīghāvu khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti, paṭikkamosānaṃ paññāyati no abhikkamo’’ti. Na me bhante khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamoti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘tasmātiha te dīghāvu evaṃ sikkhitabbaṃ buddhe aveccappasādena samannāgato bhavissāmī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Yānimāni bhante bhagavatā cattāri sotāpattiyaṅgāni desitāni, saṃvijjante te dhammā mayi–

Tasmātiha tvaṃ dīghāvu imesu catūsu sotāpattiyaṅgesu patiṭṭhāya cha vijjābhāgiye dhamme uttari bhāveyyāsi–

Mā tvaṃ tāta dīghāvu evaṃ manasākāsi.

Iṅgha tvaṃ tāta dīghāvu yadeva te bhagavā āha, tadeva tvaṃ sādhukaṃ manasikarohi.

Paṇḍito bhikkhave dīghāvu upāsako.

Paccapādi dhammassānudhammaṃ.

Na ca maṃ dhammādhikaraṇaṃ viheṭhesi.

Dīghāvu bhikkhave upāsako pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.

Veḷudvāreyyasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena sotāpattisaṃyutte sattamaṃ saṃgītaṃ veḷudvāreyyasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.


答：尊者！在舍卫城，因众多比丘而世尊说："比丘们！你们看见这位比丘的身体有动摇或震颤吗？"等等如是说。
一奢能伽罗经
问：友！同样在那里第二品第一一奢能伽罗经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在一奢能伽罗，因众多比丘而世尊说："比丘们！如果其他外道游行者这样问：'友！沙门瞿昙以何种住处多住雨安居？'如是被问时，比丘们！你们应当这样回答那些外道游行者：'友！世尊以入出息念定多住雨安居。'"等等尊者！世尊如是说。
预流相应
转轮王经
问：友！在预流相应中古代结集大长老们结集的第一转轮王经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因众多比丘而世尊说："比丘们！即使转轮王统治四洲，身坏命终后生于善趣天界，与三十三天共住，在那里的欢喜园中被天女众围绕，具足受用五种天欲，若不具足四法，他仍未解脱地狱，未解脱畜生界，未解脱饿鬼界，未解脱恶趣、堕处、苦处。"等等尊者！世尊如是说。
长寿优婆塞经
问：友！同样在那里古代结集大长老们结集的第三长寿优婆塞经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在王舍城，因长寿优婆塞而说。尊者！世尊对病苦、重病的长寿优婆塞说："长寿！你可忍受吗？可维持吗？痛苦的感受减退不增长吗？可见减退不见增长吗？""尊者！我不能忍受，不能维持，剧烈的痛苦增长不减退，可见增长不见减退。"因这事，世尊说："因此长寿！你应当如是学：'我将具足于佛不坏净。'"等等如是说。
"尊者！世尊所说的这四预流支，这些法在我身中具足。"
"因此长寿！你住立于这四预流支后，应当更修习六明分法。"
"孩子长寿！你不要这样想。"
"来！孩子长寿！世尊对你说什么，你就好好作意那个。"
"比丘们！长寿优婆塞是智者。"
"他如法随顺法而行。"
"他没有因法而恼害我。"
"比丘们！长寿优婆塞因五下分结尽而成为化生者，在那里般涅槃，不从那世界返回。"
竹门经
问：友！那位...乃至...正等正觉者在预流相应中结集的第七竹门经在何处、因何人、因何事而如何宣说？


Vissajjanā – kosalesu bhante veḷudvāre nāma kosalānaṃ brāhmaṇa gāme veḷudvāreyyake brāhmaṇagahapatike ārabbha bhāsitaṃ.

Veḷudvāreyyakā bhante brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṃ etadavocuṃ ‘‘mayaṃ bho gotama evaṃkāmā evaṃchandā evaṃadhippāyā puttasambādhasayanaṃ ajjhāvaseyyāma…pe… jātarūparajataṃ sādiyeyyāma, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyyāma, tesaṃ no bhavaṃ gotamo amhākaṃ evaṃkāmānaṃ evaṃchandānaṃ evaṃadhippāyānaṃ tathā dammaṃ desetu, yathā mayaṃ puttasambādhasayanaṃ ajjhāvaseyyāma…pe… kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyyāmā’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘attūpanāyikaṃ vo gahapatayo dhammapariyāyaṃ desessāmi, taṃ suṇātha sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Saraṇānivagga

Paṭhama mahānāmasutta

Pucchā – tattheva āvuso tatiye saraṇānivagge porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi paṭhamaṃ saṃgītaṃ paṭhamamahānāmasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sakkesu bhante kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme mahānāmaṃ sakkaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Mahānāmo bhante sakko bhagavantaṃ etadavoca ‘‘idaṃ bhante kapilavatthu iddhañceva phītañca bāhujaññaṃ ākiṇṇamanussaṃ sambādhabyūhaṃ, so khvāhaṃ bhante bhagavantaṃ vā payirupāsitvā manobhāvanīye vā bhikkhū sāyanhasamayaṃ kapilavatthuṃ pavisanto bhantenapi hatthinā samāgacchāmi, bhantenapi assena samāgacchāmi, bhantenapi rathena samāgacchāmi, bhantenapi sakaṭena samāgacchāmi, bhantenapi purisena samāgacchāmi, tassa mayhaṃ bhante tasmiṃ samaye mussateva bhagavantaṃ ārabbha sati, mussati dhammaṃ ārabbha sati, mussati saṅghaṃ ārabbha sati, tassa mayhaṃ bhante evaṃ hoti imamhi cāhaṃ samaye kālaṃ kareyyaṃ, kā mayhaṃ gati, ko abhisamparāyo’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘mā bhāyi mahānāma, mā bhāyi mahānāma, apāpakaṃ te maraṇaṃ bhavissati apāpikā kālaṃ kiriyā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Dutiya saraṇānisakkasutta

Pucchā – tattheva āvuso dhammasaṃgāhakamahātherehi pañcamaṃ saṃgītaṃ dutiyasaraṇānisakkasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sakkesu bhante kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme mahānāmaṃyeva sakkaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Mahānāmo bhante sakko bhagavantaṃ etadavoca ‘‘idha bhante saraṇāni sakko kālaṅkato, so bhagavatā byākato ‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Tatra sudaṃ bhante sambahulā sakkā saṅgamma samāgamma ujjhāyanti khīyanti vipācenti ‘acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata

Bho , ettha dāni ko na sotāpanno bhavissati, yatra hi nāma saraṇāni sakko kālaṅkato, so bhagavatā byākato ‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti, saraṇāni sakko sikkhāya aparipūrakārī ahosī’’ti tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘yo so mahānāma dīgharattaṃ upāsako buddhaṃ saraṇaṃ gato, dhammaṃ saraṇaṃ gato, saṅghaṃ saraṇaṃ gato, so kathaṃ vinipātaṃ gaccheyyā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.


答：尊者！在憍萨罗国的竹门婆罗门村，因竹门婆罗门居士们而说。
尊者！竹门婆罗门居士们对世尊说："乔达摩先生！我们有这样的欲望、这样的愿望、这样的意向：愿住于子女拥挤的床榻...乃至...受用金银，身坏命终后生于善趣天界。请乔达摩先生为我们这些有如是欲望、如是愿望、如是意向的人说法，使我们能住于子女拥挤的床榻...乃至...身坏命终后生于善趣天界。"因这事，世尊说："居士们！我将为你们说一个与自身有关的法门，你们要好好听，好好作意，我将说。"等等如是说。
归依品
第一摩诃男经
问：友！同样在那里第三归依品中古代结集大长老们结集的第一摩诃男经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在释迦族迦毗罗卫城尼拘律园，因释迦族人摩诃男而说。尊者！释迦族人摩诃男对世尊说："尊者！这迦毗罗卫城富裕、繁荣、人口众多、人群拥挤、街道狭窄。尊者！我在傍晚礼拜世尊或可敬重的比丘后进入迦毗罗卫城时，有时遇到狂象，有时遇到狂马，有时遇到狂车，有时遇到狂牛车，有时遇到狂人。尊者！那时我关于世尊的念失去了，关于法的念失去了，关于僧的念失去了。尊者！我这样想：'如果我在这时死去，我的趣处是什么？我的来世是什么？'"因这事，世尊说："摩诃男！不要怕，摩诃男！不要怕，你将有无恶的死，无恶的命终。"等等如是说。
第二归依释迦经
问：友！同样在那里结集大长老们结集的第五第二归依释迦经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在释迦族迦毗罗卫城尼拘律园，因释迦族人摩诃男而说。
尊者！释迦族人摩诃男对世尊说："尊者！这里释迦族人归依命终了，他被世尊记说'预流者，不堕恶趣，决定，趣向正觉。'尊者！那里许多释迦族人聚集在一起抱怨、不满、诽谤说：'希有啊！未曾有啊！这样的话谁不成为预流者呢？因为归依释迦命终了，他被世尊记说预流者，不堕恶趣，决定，趣向正觉。归依释迦是学处的不圆满行者。'"因这事，世尊说："摩诃男！凡是长久以来归依佛、归依法、归依僧的优婆塞，他怎么会堕落呢？"等等如是说。


Paṭhama anāthapiṇḍikasutta

Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi chaṭṭhaṃ saṃgītaṃ paṭhamaanāthapiṇḍikasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ ārabbha āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ.

Āyasmā bhante sāriputtatthero āyasmatā ānandattherena pacchāsamaṇena saddhiṃ yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi, nisajja kho āyasmā sāriputto anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ ābādhikaṃ dukkhitaṃ bāḷhagilānaṃ etadavoca ‘‘kacci te gahapati khamanīyaṃ kacci yāpanīyaṃ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti, paṭikkamosānaṃ paññāyati, no abhikkamo’’ti, na me bhante khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti, abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamoti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘yathā rūpena kho gahapati buddhe appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ niyaraṃ upapajjati tathārūpo te buddhe appasādo natthi, atthi ca kho te gahapati buddhe aveccappasādo ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho…pe… bhagavā’ti tañca pana te buddhe aveccappasādaṃ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyyā’’ti evamādinā āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ.

Yassa saddhā tathāgate, acalā suppatiṭṭhitā;

Sīlañca yassa kalyāṇaṃ, ariyakantaṃ pasaṃsitaṃ.

Saṅghe pasādo yassatthi, ujubhūtañca dassanaṃ;

Adaliddoti taṃ āhu, amoghaṃ tassa jīvitaṃ.

Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṃ dhammadassanaṃ;

Anuyuñjetha medhāvī, saraṃ buddhānasāsanaṃ.

Puññābhisandavagga

Mahānāmasutta

Pucchā – tattheva āvuso puññābhisandavaggo porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi sattamaṃ saṃgītaṃ mahānāmasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sakkesu bhante kapilavatthusmiṃ mahānāmaṃ sakkaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Mahānāmo bhante sakko bhagavantaṃ etadavoca ‘‘kittāvatā nu kho bhante upāsako hotī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘yato kho mahānāma buddhaṃ saraṇaṃ gato hoti, dhammaṃ saraṇaṃ gato hoti, saṅghaṃ saraṇaṃ gato hotī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Kittāvatā nu kho bhante upāsako hoti.

Kāḷigodhasutta

Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi navamaṃ saṃgītaṃ kāḷigodhasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ kārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sakkesu bhante kāḷigodhaṃ nāma sākiyāniṃ ārabbha ‘‘catūhi kho godhe dhammehi samannāgatā ariyasāvikā sotāpannā hoti avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Lābhā te godhe, suladdhaṃ te godhe, sotāpattiphalaṃ tayā godhe –

Nandiyasakkasutta

Pucchā – tenāvuso jānatā…pe… sammāsambuddhena sotāpattisaṃyutte puññābhisandavagge dasamaṃ nandiyasakkasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kathañca bhāsitaṃ.


第一给孤独经
问：友！同样在那里古代结集大长老们结集的第六第一给孤独经在何处、因何人、因何事而由谁如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因给孤独居士而由法将舍利弗长老说。
尊者！舍利弗长老与阿难长老作为随从沙门一起往诣给孤独居士的住处，到已坐在准备好的座位上。坐下后舍利弗尊者对病苦、重病的给孤独居士说："居士！你可忍受吗？可维持吗？痛苦的感受减退不增长吗？可见减退不见增长吗？""尊者！我不能忍受，不能维持，剧烈的痛苦增长不减退，可见增长不见减退。"因这事，法将舍利弗长老说："居士！就像无闻凡夫因具足如此对佛不信而身坏命终后生于恶趣、苦趣、堕处、地狱，你没有这样的对佛不信。居士！你有对佛不坏净：'世尊是阿罗汉...乃至...世尊。'当你在自身观察到这对佛的不坏净时，痛苦感受应当立即平息。"等等如是说。
"谁对如来有信心，稳固善建立；
其戒行善妙，圣者所爱乐赞叹。
谁对僧团有净信，见解正直；
说他不贫穷，其生命不空。
所以智者当勤修，信心与戒行，
净信与法见，忆念佛教导。"
福水品
摩诃男经
问：友！同样在那里福水品中古代结集大长老们结集的第七摩诃男经世尊在何处、因何人、因何事而如何宣说？
答：尊者！在释迦族迦毗罗卫城，因释迦族人摩诃男而说。
尊者！释迦族人摩诃男对世尊说："尊者！如何算是优婆塞？"因这事，世尊说："摩诃男！当他归依佛、归依法、归依僧时。"等等如是说。
"尊者！如何算是优婆塞？"
迦利瞿昙经
问：友！同样在那里古代结集大长老们结集的第九迦利瞿昙经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！因名为迦利瞿昙的释迦女而世尊说："瞿昙！具足四法的圣弟子女是预流者，不堕恶趣，决定，趣向正觉。"等等如是说。
"瞿昙！你有所得，瞿昙！你善得，瞿昙！你得预流果。"
难提释迦经
问：友！那位知者...乃至...正等正觉者在预流相应福水品第十难提释迦经在何处、因何人、因何事而如何宣说？


Vissajjanā – sakkesu bhante kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme nandiyaṃ sakkaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Nandiyo bhante sakko bhagavantaṃ etadavoca ‘‘yasseva nu kho bhante ariyasāvakassa cattāri sotāpattiyaṅgāni sabbena sabbaṃ sabbathāsabbaṃ natthi, sveva nu kho bhante ariyasāvako pamādavihārī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ ‘‘yassa kho nandiya cattāri sotāpattiyaṅgāni sabbenasabbaṃ sabbathāsabbaṃ natthi, tamahaṃ bāhiro puthujjanapakkhe ṭhitoti vadāmī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Saccasaṃyutta

Tiracchānakathāsutta

Pucchā – saccasaṃyutte āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāyakamahātherehi dasamaṃ saṃgītaṃ tiracchānakathāsuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha mā bhikkhave anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ katheyyātha. Seyyathidaṃ, rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ evamādinā bhante bhagavatā bhāsitaṃ.

Idaṃ dukkhanti katheyyātha.

Tasmātiha bhikkhave idaṃ dukkhanti yogo karaṇīyo…pe… ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yogo karaṇīyo.

Dhammacakkapavattanasutta

Pucchā – tattheva āvuso dhammacakkappavattanavagge porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi paṭhamaṃ saṃgītaṃ dhammacakkapavattanasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – bārāṇasiyaṃ bhante isipatane migadāye pañcavaggiye bhikkhū ārabbha ‘‘dve me bhikkhave antā pabbajitena nasevitabbā. Katame dve, yo cāyaṃ kāmesu kāmasukhallikānuyogo hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasaṃhito, yo cāyaṃ attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasaṃhito, ete kho bhikkhave ubho ante anupagamma majjhimāpaṭipadā tathāgatena abhisambuddhā’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.

Āsavakkhayasutta

Pucchā – tattheva āvuso koṭigāmavagge porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi pañcamaṃ saṃgītaṃ āsavakkhayasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘jānatohaṃ bhikkhave passato āsavānaṃ khayaṃ vadāmi, no ajānato apassato. Kiñca bhikkhave jānato passato āsavānaṃ khayo hoti, idaṃ dukkhanti bhikkhave jānato passato āsavānaṃ khayo hoti, ayaṃ dukkhasamudayoti, ayaṃ dukkhanirodhoti, ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti jānato passato āsavānaṃ khayo hoti. Evaṃ kho bhikkhave jānato evaṃ passato āsavānaṃ khayo hoti. Tasmātiha bhikkhave ‘‘idaṃ dukkha’’nti yogo karaṇīyo, ayaṃ dukkhasamudayoti, ayaṃ dukkhanirodhoti, ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti yogo karaṇīyo’’ti evaṃ kho bhagavatā bhāsitaṃ.

Sīsapāvanasutta

Pucchā – tattheva āvuso sīsapāvanavagge porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi paṭhamaṃ saṃgītaṃ sīsapāvanasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsitaṃ.

Vissajjanā – kosambiyaṃ bhante sīsapāvane sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamaṃ nukho bahutaraṃ yāni vā mayā parittāni sīsapāpaṇṇāni pāṇinā gahitāni yadidaṃ upari sīsapāvane’’ti evamādinā bhagavatā bhāsitaṃ.


答：尊者！在释迦族迦毗罗卫城尼拘律园，因释迦族人难提而说。尊者！释迦族人难提对世尊说："尊者！如果圣弟子完全没有四预流支，这圣弟子就是住于放逸吗？"因这事，世尊说："难提！凡是完全没有四预流支的人，我说他是处于外部凡夫之列。"等等如是说。
真谛相应
畜生论经
问：友！在真谛相应中古代结集大长老们结集的第十畜生论经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因众多比丘而世尊说："比丘们！不要谈论各种畜生论。即是：谈论国王、盗贼、大臣、军队、恐惧、战争、食物、饮料、衣服、床具。"等等尊者！世尊如是说。
"你们要谈论'这是苦'。"
"因此比丘们！应当努力于'这是苦'...乃至...'这是趣向苦灭之道'。"
转法轮经
问：友！同样在那里转法轮品中古代结集大长老们结集的第一转法轮经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在波罗奈仙人堕处的鹿野苑，因五比丘而世尊说："比丘们！出家人不应亲近两种极端。哪两种？即是对欲乐的染著，是低劣、粗俗、凡庸、非圣、无益的；以及自我折磨，是痛苦、非圣、无益的。比丘们！如来不亲近这两种极端而觉悟中道。"等等如是说。
漏尽经
问：友！同样在那里村落品中古代结集大长老们结集的第五漏尽经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在舍卫城，因众多比丘而世尊说："比丘们！我说知者、见者得漏尽，不说不知者、不见者得漏尽。比丘们！知见什么而得漏尽？比丘们！知见'这是苦'而得漏尽，知见'这是苦集'、'这是苦灭'、'这是趣向苦灭之道'而得漏尽。比丘们！如是知、如是见而得漏尽。因此比丘们！应当努力于'这是苦'，'这是苦集'，'这是苦灭'，'这是趣向苦灭之道'。"世尊如是说。
尸舍婆林经
问：友！同样在那里尸舍婆林品中古代结集大长老们结集的第一尸舍婆林经世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在憍赏弥的尸舍婆林，因众多比丘而世尊说："比丘们！你们认为如何，我手中拿的这些尸舍婆树叶和上面尸舍婆林中的叶子，哪个比较多？"等等如是说。


Pañcagatipeyyālavagga

Pucchā – tattheva āvuso porāṇakehi dhammasaṃgāhakamahātherehi pariyosānabhāvena saṃgīto pañcagatipeyyālavagge, bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kathañca bhāsito.

Vissajjanā – vesāliyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha ‘‘taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ, yo vāyaṃ mayā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito, ayaṃ vā mahāpathavī’’ti evamādinā bhagavatā bhāsito.

Pucchā – ke āvuso sikkhanti.

Vissajjanā – sekkhā ca bhante puthujjanakalyāṇakā ca sikkhanti.

Pucchā – ke āvuso sikkhitasikkhā.

Vissajjanā – arahanto bhante sikkhitasikkhā.

Pucchā – kattha āvuso ṭhitaṃ.

Vissajjanā – sikkhākāmesu bhante ṭhitaṃ.

Pucchā – ke āvuso dhārenti.

Vissajjanā – yesaṃ bhante vattati te dhārenti.

Pucchā – kassa āvuso vacanaṃ.

Vissajjanā – bhagavato bhante vacanaṃ arahato sammāsambuddhassa.

Pucchā – kena āvuso ābhataṃ.


答：
五趣重说品
问：友！同样在那里古代结集大长老们最后结集的五趣重说品，世尊在何处、因何人而如何宣说？
答：尊者！在毗舍离，因众多比丘而世尊说："比丘们！你们认为如何，哪个比较多，是我指甲上取的这一点土，还是这大地？"等等如是说。
问：友！谁在学习？
答：尊者！有学以及善凡夫在学习。
问：友！谁是已学习完成者？
答：尊者！阿罗汉是已学习完成者。
问：友！住立于何处？
答：尊者！住立于乐于学习者中。
问：友！谁受持？
答：尊者！对谁有效用，他们就受持。
问：友！是谁的言教？
答：尊者！是世尊、阿罗汉、正等正觉者的言教。
问：友！由谁传来？



Vissajjanā – paramparāya bhante ābhataṃ.

答：尊者！通过传承传来。

